Pludmale, svelme... Vingrojam ūdenī!

Ūdens jūrā ir caurredzams, te ir gluda, smilšaina gultne. Lai vingrotu ūdenī, ūdenstilpes dibenam jābūt stingram, bez dūņām un ūdenszāļu mudžekļiem, straumes nedrīkst būt pārāk stipras.

Spirgtums, ūdens, kas masē ķermeni, padara šo nodarbi ļoti patīkamu. Savukārt mērenā slodze, ko rada ūdens pretestība, palīdz efektīvāk dedzināt taukus.

Dāmām, kuras kautrējas par savu figūru, nav mazsvarīgi, ka vingrojot ķermeņa aprises paslēptas zem ūdens. Vingrinājumi ūdenī ir saudzējoši kājām un mugurkaulājam, tāpēc tas ir lielisks veids, kā kustēties pat ļoti korpulentiem ļaudīm.

Jāvingro vai jāpeld ar skatu uz krastu un nav vēlams to darīt vienatnē, lai vajadzības gadījumā varētu pasaukt palīgā. Pirms došanās vingrot ūdenī nedaudz jāiesildās krastā — jāizvingrina kājas, rokas, pleci. Kustoties ūdenī, jāieelpo caur muti, nevis caur degunu — tad nāsīs nesaskries ūdens.

Ir vingrinājumi, kurus vislabāk izpildīt, kad ūdens ir līdz krūtīm, citus var pildīt, esot līdz viduklim ūdenī, bet dažus vingrinājumus ļoti ērti var veikt seklā vietā, ar rokām atspiežoties pret gultni.

Dažus vienkāršākos vingrinājumus iesaka trenere Gunta Meldere.

- Skrējiens līdz viduklim vai līdz krūtīm ūdenī. Atšķirībā no skriešanas uz sauszemes ķermeņa svars tik ļoti nenoslogo kājas, ūdens masē ķermeni un ar savu pretestību rada slodzi visām muskuļu grupām.

- Dažādi vēzieni ar rokām un kājām, izjūtot ūdens pretestību. Baseinā vingrošanai tiek izmantoti īpaši pleznām līdzīgi cimdiņi, kas palielina slodzi. Vēl lielāku slodzi var panākt, izmantojot plastmasas piknika šķīvjus (cietākus, nevis vienreizējos) vai plastmasas paplāti, ar kuru stumj ūdeni uz priekšu un atpakaļ vai augšup un lejup.

- Atklātos ūdeņos atšķirībā no baseina nav sienas. Tomēr to var aizstāt vai nu vingrinoties divatā, vai nu atsevišķos vingrinājumos izvēloties seklāku vietu, kur var balstīties ar rokām pret gultni.