Rudens bez iesnām. Padomi, kā nesaaukstēties
Uzzini, kāpēc vasaras rezerves tev negarantēs no iesnām brīvu rudeni, kā rīkoties, ja darbavietā vai sabiedriskajā transportā atrodies vīrusu ielenkumā, un kā pareizi apturēt iesnas.
Mūsu klimatiskajos apstākļos ir divi saaukstēšanās slimību viļņi: martā un aprīlī, kā arī septembrī un oktobrī. Šajā laikā organisms piedzīvo krasas temperatūras svārstības – no rītiem, izejot uz darbu, ir vēss, pat salnas, bet dienā gaiss kļūst vasarīgi silts. Pielāgošanās ir stresaina, un tā pazemina imunitāti. Tavs organisms veidots tā, lai spētu pats sevi aizsargāt no nevēlamiem apstākļiem, tajā skaitā, vīrusiem, baktērijām un sēnītēm, bet stresa laikā aizsardzības barjera pazeminās. Labākie imunitātes atjaunotāji ir uzturs, fiziskās aktivitātes un rūdīšanās, pareizs dzīvesveids un ieradumi.
Brr, cik drēgns!
Rudeņos, tuvojoties pirmajam saaukstēšanās vilnim, esi labāk sagatavota, jo aiz muguras vasara – saule, peldēšanās un, protams, veselīgie dārzeņi un augļi. Šķiet, gana daudz darīts, lai slimības mestu tev līkumu, taču patiesībā sirgsti vēl vairāk. Gaisa mitrums rudeņos ir augsts un temperatūras svārstībās – tādēļ jūtamākas. Arī telpas ir drēgnas. Naktsmieram zem segas temperatūra, kas balansē uz 18º C robežas, ir ideāla, taču dzīvošanai vajadzīgs vairāk siltuma: 20º – 22º.
Vīrusu komplekts
Ja tu dzīvotu meža vidū viena pati, tavā ceļā stātos tikai vieni un tie paši vīrusi, un tavs organisms tiem visticamāk jau būtu pielāgojies. Tikai tad, ja imunitāte pamatīgi mazinājusies, ierastās vides vīrusiem izdotos lauzt organisma aizsardzības barjeru. Taču patiesībā mēs dzīvojam cilvēku barā, un tajā katram ir savs vīrusu un baktēriju komplekts – cits niknāks, cits – mazāk agresīvs. Tāpēc saķert kaiti ir vieglāk par vieglu. Daudzām zināms stāsts: mamma saslimušo bērnu aizved pie vecmāmiņas atlabt. Mazais ātri tiek uz pekām, taču pēc pirmās bērnudārza dienas atkal puņķojas un klepo. Bērnu bariņam ir arī paprāvs pūlis dažnedažādo vīrusu un baktēriju, tāpēc no jauna saslimt nav grūti.
Elposim dziļi
Lai pasargātu sevi no vīrusiem, tev vajadzīgs daudz svaiga gaisa, tamdēļ atvēli laiku pastaigām. Un ne jau pa lielveikalu vai Brīvības ielu. No baktērijām un vīrusiem tīrākais gaiss ir priežu mežā. Zināms, ka skujkoki spēj izdalīt ozonu, jo sevišķi pērkona negaisa laikā. Ozons ir skābekļa paveids, kas labi tiek galā ar nevēlamiem saaukstēšanās slimību izraisītājiem.
Kas ir galdā?
Pēc vasaras pārbagātības vitamīnu deva ikdienas ēdienkartē mazinās ar katru dienu, turklāt, tuvojoties ziemai, to paliek mazāk arī dārzeņos un augļos. C vitamīns no brīža, kad dārzāju izceļ no vagas, samazinās par 5% – 7% katru mēnesi. Taču tieši šis vitamīns ir ārkārtīgi svarīgs imunitātes uzturēšanai. Ne velti saaukstējoties ārsti iesaka steigšus uzņemt askorbīnskābes trieciendevu – tas tādēļ, lai palīdzētu organismam tikt galā ar slimību. Bet dabiskais C vitamīns ir mums visapkārt – smiltsērkšķos, puravos, ābolos un citos produktos, kam noteikti jābūt tavas ēdienkartes „must-have”.
Vai vitamīnus var uzņemt un sakrāt priekšdienām? Nelielu depozītu savā organismā iespējams uzglabāt, taču diemžēl tikai taukos šķīstošos vitamīnus un dažus mikroelementus tauku slānī. C vitamīns ir ūdenī šķīstošs, un to vasaras trijos mēnešos sarūpēt atlikušajiem deviņiem nevarēsi.
Vingrot, bet ar mēru
Sportists labāk iztur fizikas slodzes. Arī vīrusu uzbrukums ir slodze organismam, un spēcīgs cilvēks to spēj izturēt sekmīgāk. Tomēr nevajag pārspīlēt! Nereti pēc vasaras laiskošanās rudenī nolem atgūt formu. Nopērc abonementu sporta klubā un svīsti uz trenažiera vai paklājiņa kā traka. Rezultātā saslimsti. Kā tad tā? Organismam uzkrāvi pārlieku stresa devu, nesabalansējot
fiziskās aktivitātes ar to, ko apēd.
Deguns tek
Saaukstēšanās parasti sākas ar iesnām. Kad uz deguna gļotādas nokļūst vīrusi, aizsargšūnas pamana svešķermeņus un mēģina tos likvidēt. Organisms apdraudētajā rajonā paplašina asinsvadus, lai minētās šūnas lielā daudzumā spētu turp nokļūt. Šo procesu izjūtam kā pirmo saaukstēšanās, konkrēti, iesnu simptomu – pēkšņi elpot caur degunu kļūst apgrūtinoši. Tālāk aizsargšūnas līdz ar asins plazmas vielu izkļūst uz gļotādas un uzsāk cīņu ar vīrusiem.
Šajā brīdī deguns sāk tecēt. Degunu izšņaukt nav iespējams, jo ūdeņainais šķidrums pēc dažām minūtēm pil atkal. Skaidrs – pēc pāris dienām īstā puņķošanās ies vaļā. Liela daļa ļaužu šajā brīdī sāk cīņu ar traucējošo degunu, pilnīgi aizmirstot par cēloni, tādējādi dažkārt pat attālinot izārstēšanos. Viņi lieto ķīmiskos medikamentus, kas „attaisa” degunu, bet aizmirst par vīrusiem, kas izraisījuši snīpja aizvēršanos. It kā ārstējamas, bet slimība nepāriet un nepāriet. Vēl ļaunāk – iesnas plešas plašumā, pārvērzdamās par klepu, kakla sāpēm, vidusauss iekaisumu.
Kā uzveikt iesnas?
Vispirms tev jāmēģina radīt apstākļus, lai iesnas vispār nesāktos – jātur imunitāte uz pozitīva viļņa utt. Taču, esot vīrusu ielenkumā, tev jāpalīdz savam degunam, vairākas reizes dienā ieziežot gļotādas ar kādu priežu ekstraktu saturošu profilaktisko ziedi vai eļļu. Ja nu infekcija jau iedzīvojusies tavā degunā, jātiek galā ar vīrusiem un jāveicina mikrocirkulācija gļotādā. Te atkal līdzēs dabas vielas – vīrusiem nepatīk priežu un piparmētru ēteriskās eļļas, turklāt tās arī atvieglo elpošanu. Būtu lieliski, ja tu iemācītos skalot degunu – tas noderēs gan profilaksē laikā, gan arī saslimstot, lai medikamentu uzklātu uz iepriekš attīrītas gļotādas.
Turklāt ielāgo – lai gļotāda pilnībā atveseļotos (tūliņ pēc iesnām tā ir plāna un ļoti uzņēmīga pret jebkuru jaunu infekcijas ierosinātāju), ēterisko eļļu preparātus lieto vēl vismaz nedēļu pēc iesnu beigšanās.
Konsultē ārsts Kaspars Ivanovs
