Mīlestība un labs sekss diemžēl nepasargā no sānsoļiem

Patiesību sakot, šim mītam mūsu kultūrā ir dziļas saknes, un to propagandē arī ne mazums psihologu, kuri konsultē pārus. No pirmā acu uzmetiena viss šķiet loģiski – partneri, kuri dzīvo laulībā un ir apprecējušies aiz mīlestības, ja viņiem ir seksuālās attiecības, kuru kvalitāte abus apmierina, nav nekādas vajadzības meklēt intīma rakstura izklaides ārpus mājas, raksta psychologytoday.com. Nu, vajadzības varbūt patiešām nav, taču sānsoļiem visbiežāk pat nevajag objektīvus iemeslus. Daudz lielāka nozīme dažkārt ir kaislībai un vēlmēm, nevis prātam, kuru kontrolē loģika un teorijas.

Sānsoļi cilvēkiem gadās pat biežāk, nekā varētu šķist

Taču, neraugoties uz visai loģiskajiem argumentiem, ka laimīgās attiecībās dzīvojošiem cilvēkiem nav vajadzības meklēt ārpuslaulības sakarus (īpaši, ja viņi ir pieņēmuši lēmumu būt monogāmi), sānsoļi tomēr gadās, un tas notiek pat biežāk, nekā vairākums no mums domā.

2015. gada aprīlī izdevumā „The Journal of Marital and Family Therapy“ publicēti pētījuma rezultāti, kuri apstiprina, ka 54% sieviešu un 57% vīriešu, kuri piedalījušies šajā pētījumā, ir bijuši neuzticīgi saviem partneriem.

Iespējams, daudzus izbrīnīs arī fakts, ka šādi romāni turpinās vidēji pat divus gadus. Turklāt, kā apgalvo attiecību eksperte Estere Perela (Esther Perel), ārlaulības sakars absolūti ne vienmēr sākas ar seksu. Daudz vilinošāka daudziem šķiet iespēja iegūt pieredzi, pie kādas neizdodas tikt attiecībās. Svaigums, spraigi notikumi, satraucošas situācijas, kaislība – šīs ir tās lietas, pēc kurām daudzi tik ļoti tiecas.

Šīs sajūtas mudina iegūt jaunus iespaidus, sākt citas attiecības, cerot, ka šādā veidā izdosies atgriezties pie sajūtām, kas kaut kādu iemeslu dēļ ir pazudušas.

Pat labas attiecības nav garantija, ka cilvēks šajā kopdzīvē nejutīsies vientuļš

Lai cik skumji tas arī izklausītos, bet bieži vien, ja diviem cilvēkiem formāli ir pienākums uzturēt attiecības, pieaug risks pazaudēt kaisli un veselīgu kontaktu. Kad sāk dominēt ikdienas rutīna, pienākumi, pieaug atbildības nasta, tad arī palielinās risks pārkāpt solījumu būt monogāmam.

Ja viens no partneriem jūt, ka viņam nākas zaudēt daļu no sevis, lai mīļā miera labad ģimenē izvairītos no konflikta, šis risks pieaug vēl vairāk. Sapņi par īstu brīvību un iespēju izbaudīt visu, ko sirds kāro (un kam nepiekrīt tavs partneris) kļūst par svarīgu motivāciju, lai meklētu kaut ko jaunu.

Gaidas, ka viens cilvēks var apmierināt visas otra cilvēka vajadzības (vēl vairāk – ka viņam pat IR tas jādara), un jo īpaši, ja šīs cerības nepiepildās, var novest pie sāpīgas vilšanās un pat nodevības.

Protams, šis viss nav nekāds attaisnojums, taču neapšaubāmi būtiski ir šajā aspektā paraudzīties arī uz partnera vajadzībām, nevis koncentrēties tikai uz savējām.          

Pat labas attiecības reizēm nepalīdz izvairīties no vientulības. Ar šādu sāpīgu atklāsmi reizēm gadās tiem, kuri kļūdaini domā – kolīdz viņiem izdevies izveidot nopietnas attiecības, tā problēma ar vientulības sajūtu ir atrisināta uz visiem laikiem. Svarīgi ir saprast, ka vientulība daudz vairāk ir saistīta ar mums pašiem, nevis ar citiem cilvēkiem. Šī sajūta parāda, vai mēs labi jūtamies savā ādā, vai raugāmies uz sevi kritiski vai ar līdzjūtību, vai tikai izbaudām paši savu kompāniju.

Pienākuma nasta var pamudināt uz ārlaulības attiecībām

Ja kļūdaini uzskatīsim, ka izvēlētajam partnerim ir pienākums izglābt mūs no vientulības un darīt laimīgu, mēs neizbēgami nonāksim strupceļā. Ir milzīga atšķirība starp vēlmēm un vajadzībām. Vajadzības bieži vien ir saistītas ar manipulācijām, tāpēc parasti raisa tikai negatīvas emocijas. Vēl tās ir saistītas ar gaidām un gribēšanu, lai partneris nemitīgi izrādītu rūpes. Kad izjūtam partnera vēlmi būt kopā vienkārši tāpat, un viņš no tevis neko negaida, uzbango pavisam citāda sajūtu jūra, kas ir ļoti patīkama un neatkārtojami burvīga.

Reizēm ģimenes pienākumu nasta var kļūt teju nepanesama, tāpēc rodas vēlme atļaut sev kaut vai nelielu atelpu. Cilvēki patiesībā ir ļoti vāji pret dažādiem kārdinājumiem. Ja partneri savas attiecības uzskata par pašsaprotamu faktu un neveltī tām pietiekami daudz uzmanības, viņi pamatīgi riskē nokļūt nepatīkamā situācijā. Krājas neatrisinātu konfliktu, dusmu un cieņas trūkuma nasta, kas jebkurā brīdī var pamudināt uz ļaušanos slepenu attiecību vilinājumam.

Trešdaļu laulību tomēr izdodas nosargāt pat pēc krāpšanas

Tādējādi “nepareizie” apstākļi bieži vien kļūst par reālu izskaidrojumu, kāpēc cilvēkiem slīd kāja un viņi iesaistās ārlaulības attiecībās. Neuzticība var izpausties gan kā īslaicīga aizraušanās vai tikai vienas nakts sakars, un tā var slepus turpināties pat vairākus gadus.

Ir arī gadījumi, kad vēlme pēc uzmanības un atzinības tiek apmierinātas ar seksuālo attiecību palīdzību. Reizēm tiek attaisnota tā sauktā “tehniskā neuzticība” (bez emocionāla kontakta), taču jebkurā gadījumā jāatzīst: šāda veida sakari jebkurā gadījumā ļoti kaitē laulībai. Neatkarīgi no tā, kāds bijis neuzticības iemesls, tā ir ļoti sāpīga un prasa ne mazums pūļu, ja vēlamies atjaunot harmonisku saikni ar dzīvesbiedru.    

Mierinoši var izklausīties fakts, ka pat 31% laulību tomēr izdodas saglabāt pat pēc tam, kad ir atklājusies partnera neuzticība. Krīzes radītais šoks nereti var kļūt par iemeslu paraudzīties no malas uz savām attiecībām un saņemties pārmaiņām. Jāatzīst, ka sāpes reizēm kļūst par lielāko motivāciju mainīties. Protams, daudz saprātīgāk ir izvairīties no dažādām sāpīgām pieredzēm, kuras vienmēr rada neuzticība. Ir daudz citu veidu, kā uzlabot attiecību kvalitāti, izvairoties no šādām ciešanām. Ja nezināt, ko iesākt, parunājieties ar savu partneri – visticamāk, viņam vai viņai būs kas piedāvājams, lai jūsu dzīves kvalitāte uzlabotos.

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock