Svecīšu vietā svētku rotājumos aicina izmantot elektriskās spuldzītes

Aizdegoties svētku rotājumiem ar atklātu liesmu, šogad ugunsgrēkos gājuši bojā jau divi cilvēki - 91 gadu veca sieviete Ventspils novada Puzes pagastā un sešus gadus vecs bērns Lielvārdē, atgādina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Inese Veisa. Otrais gadījums gan oficiālajā statistikā nav iekļauts, jo to, ka iemesls varētu būt istabā aizmirsta degoša svece, bojāgājušā bērna māte norādījusi vien pēc ugunsgrēka.

Liesmas no degošiem svētku rotājumiem ātri izplatās, turklāt cilvēki, kuri atrodas telpā, var ne tikai sadegt, bet arī nosmakt. Tomēr, ja aizdedzies, piemēram, adventes vainags, prātīgāk būtu to nodzēst, uzmetot virsū vilnas segu, bet degšanas laikā logu vērt vaļā nav ieteicams, jo tādējādi tiek paātrināta gaisa plūsma telpā, kas veicina degšanu, pēc Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā notikušajiem paraugdemonstrējumiem žurnālistiem klāstīja skolas direktora vietnieks Ēriks Stankēvičs.

Viņš norādīja, ka no Ziemassvētku rotājumiem visbiežāk aizdegas tieši adventes vainagi. Tā kā patlaban ir Ziemassvētku nedēļa un skujas adventes vainagos jau izžuvušas, tām ir lielāks potenciāls aizdegties. "Ja mēs turpināsim šos vainadziņus izmantot kā dekorāciju un liksim tajos iekšā jaunas svecītes, lai dedzinātu tās, tiks radīta vide potenciālam ugunsgrēkam," sacīja Stankēvičs.

Viņš pastāstīja, ka parasti mēdz būt divu veidu adventes vainagi - tie, kuru pamatne pīta no klūgām, un tie, kuros iekšā ir plastmasa. Pirmie deg ilgāk, bet uguns tik ļoti neizplatās, savukārt vainagi, kuros ir plastmasas detaļas, kūst, līdz ar to degošā plastmasa izplūst, var nopilēt zemē vai iepilēt galda atvilktnēs, kurās atrodas papīri. Rezultātā viss, kas patrāpās ceļā šai plūstošajai, karstajai plastmasai, var aizdegties. Tādējādi aizdegšanās gadījumā nedaudz drošāki ir vainadziņi, kuru pamatne veidota no klūgām.

Cita starpā bīstamas var izrādīties arī želejas sveces, kas iepildītas stikla traukos, pastāstīja Veisa. Viņa norādīja, ka šajā želejā nereti mēdz būt iekšā dažādi dekoratīvi priekšmeti, kuri aizdegas, līdz ar to arī sveces stikla ietvars var negaidīti pārsprāgt. Tieši tāpēc atsevišķi ražotāji un izplatītāji pat uz šīm svecēm līmē brīdinājumus, ka tās nav paredzētas dedzināšanai, bet tikai novietošanai redzamā vietā dekoratīvos nolūkos.

Ugunsnelaimju skaita pieaugums ziemas mēnešos atspoguļojas ne tikai VUGD, bet arī īpašumu apdrošinātāju statistikā. Tā, piemēram, AAS "BTA" ik gadu decembrī un janvārī saņem par 30%-40% vairāk tādu apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pieteikumu, kas saistīti ar ugunsgrēkiem, šodien preses konferencē pastāstīja "BTA" Apdrošināšanas atlīdzību departamenta direktore Iveta Rijniece. Prasītās kompensācijas katrā gadījumā, protams, ir atšķirīgas - tās svārstās no 200 līdz pat 80 000 latu.

Patlaban absolūts vairākums mājokļu, kuri izpostīti ugunsnelaimēs, nav bijuši apdrošināti, līdz ar to īpašnieki savus apartamentus remontējuši par pašu naudu. Vidēji šādi izdevumi par viena mājokļa remontu ir 5000 latu, lēš "BTA" speciālisti. "Kad notiek šāds negadījums, tad summa, kas jāiegulda mājokļa atjaunošanai, ir tik liela, ka cilvēkiem nav tādu brīvu naudas līdzekļu. Apdrošināšana maksā krietni lētāk nekā izdevumi, kas seko šādiem nelaimes gadījumiem, ja mājoklis nav apdrošināts," atgādināja Rijniece.

Īpaši sāpīgi esot gadījumi, kad dzīvokļa iegādei ņemts kredīts. Šādos gadījumos aizdevējs parasti pieprasa apdrošināt īpašumu, taču pircējs, vēloties ietaupīt, izvēlas lētāko apdrošināšanas piedāvājumu, kurā nav iekļauts ugunsnelaimju risks. Rezultātā, ja gadās kāda ugunsnelaime, cilvēkam ir gan jāturpina maksāt kredīts, gan jāsedz dzīvokļa remonta izdevumi, bet lielā daļā gadījumu šādu līdzekļu pašam vienkārši vairs nav.

Ugunsdzēsēji un apdrošinātāji atgādina, ka Ziemassvētki ir laiks, kad cilvēki vēlas vairāk gaišuma un sirsnības, bet, neraugoties uz to, arī šajā laikā neviens nav pasargāts no ugunsnelaimēm, tāpēc iedzīvotājiem vajadzētu būt atbildīgiem pret sevi un savu īpašumu.