Cepeša šķēle, torte, šampanietis... Kā izdzīvot pēc ēšanas maratona

Ikdienā tu parasti ievēro vienu puslīdz līdzīgu ēšanas režīmu. Ja sporto, izmanto olbaltumu diētu, ja centies nomest svaru – pārtiec no dārzeņiem. Iespējams, tavā ikdienas pārtikā dominē ogļhidrāti – rupja maluma maize vai biezputras.

Bet nu klāt gadumija ar bīstamo svētku diētu – kad ēst vairs negribas, bet, redzot, cik garšīgi viss izskatās, esi gatava vēl vienu cepeša šķēli vai speķpīrāgu notiesāt. Kur nu vēl prāvais piparkūku trauks, kas neizbēgami goda vietā būs mājās, ciemos un pat darbā!

Zināms, ka uzturs sastāv no ogļhidrātiem, olbaltumvielām un taukiem, un katru šo elementu šķeļ atšķirīgi fermenti un enzīmi mūsu gremošanas traktā. Tādējādi tavs organisms katru dienu izstrādā noteiktu daudzumu labo vielu pārtikas sašķelšanai.

Diemžēl nav iespējams kuņģim izstāstīt, ka „šodien es iešu pie vecmāmiņas, un tu jau zini, cik trekni ir viņas rauši, sutinātie kāposti un zirņiem uzlietā speķa mērce”. Tavs ķermenis un tātad arī gremošanas sistēma pielāgojas iepriekšējai dienai un periodam. Pat sezonālā pārslēgšanās, piemēram, no ziemas uz vasaras ēdienkarti kuņģim ir satraucoša, kur nu vēl stress, sagaidot deviņu Ziemassvētku ēdienu galdu! Tas vēderā rada īstu apjukumu.

Krasa pāreja no vienas uz gluži atšķirīgu ēdienkarti radīs vienu enzīmu pārpalikumu un citu fermentu nepietiekamību. Piemēram, taukus šķeļ aknu izstrādātā žults, taču, ja līdz šim svara samazināšanas nolūkos treknu pārtiku esi ierobežojusi, žults noteikti būs par maz, lai sastrādātu tauku cūkas šņukuru. Katra ziņā svētku laikā sabāžam vēderā daudz smagas pārtikas, proti, tādas, kas ilgi pārstrādājas – treknu gaļu, rasolu, marinētus gurķus.

Savukārt šķiedrvielu svētku uzturā katastrofāli trūkst, taču tieši tās palīdz kuņģa un zarnu saturam kustēt uz priekšu. Kaut viesību sākumā „ieturamies” arī ar salātiem, taču vairāk vērības tiek kartupelim ar cepeti, pupām, zirņiem un visbeidzot – ne vienam vien tortes gabalam vai citam treknam un ogļhidrātiem bagātam desertam. Ar tādu uztura daudzumu, cik apēdam svētkos, pietiktu divām, trim dienām, tādēļ nav brīnums, ka kuņģis netiek galā, jo enzīmu un fermentu nepietiek.

Kas notiek gremošanas sistēmā, kad smaga ēdiena tajā salikts par daudz? Skaidrs, ka siltums veicina rūgšanas procesus un tas nudien nav patīkami. Katram pazīstama „smaguma sajūta”. Tur „sēž” nepārstrādātais uzturs, gaidīdams, kamēr organisms sastrādās vajadzīgo enzīmu daudzumu.

Savukārt otrā diena pēc pārēšanās draud ar vēdera uzpūšanos un gāzu izdalīšanos, kas nebūt nav patīkami. Tādēļ pēc pārēšanās vai nu jāievēro kārtīga pauze vai jāpalieto gremošanu veicinoši līdzekļi. Varbūt var sevi pasargāt no šīm nepatīkamajām izjūtām?

Var, ja nepārēdas vai arī ēd ar izlasi, izvēloties tos produktus, kas ierasti ikdienā, bet, ja neesi par sevi tik droša, pirms došanās ciemos sagatavojies. Salīdzināsim svētku galdu ar maratonu – neviens nevar to noskriet netrenējoties un speciāli nesagatavojoties. Arī tev jābūt gatavai ēšanas maratonam. Kāds cits, piemēram, mežstrādnieks, ik dienu ēdot brangu pārtiku, noteikti būs gatavāks izturēt lielāku un smagāku ēdienu daudzumu nekā tu.

Tas gan nenozīmē, ka jāsāk trenēties, ēdot ar katru dienu vairāk un treknāk, taču vērts turēt krājumā atbilstošu tautas līdzekļu arsenālu vai izmantot kādu aptiekā nopērkamu gremošanas veicinātāju. Tomēr atceries, ka atvieglojums, ko sniedz „palīdzība vēderam”, nedrīkst kļūt par ikdienas ieradumu un der tikai izņēmuma gadījumos. Pie gremošanu veicinošiem līdzekļiem pierod tāpat kā pie pretsāpju vai miega zālēm.

Pieneņu sakne palīdz aknām ražot žulti un atvieglo gremošanas procesu.

līdz pret vēdera uzpūšanos, „atbrīvo” fermentu ražošanu un veicina kustību kuņģa – zarnu traktā. Mazina rūgšanas – pūšanas procesu.