Viņa mani piekrāpa ar savu fitnesa treneri

"Kad precējāmies, likās, ka apprecu eņģeli — mīļa, saprotoša, godīga, bet izrādās, ka tā bija tikai maska. Pēc kāzām sākās strīdi par visādiem sīkumiem. Mājās viņa tikpat kā neko nedarīja, kļuva slinka, tāpēc nācās skandalēties, lai arī viņa iesaistās mājas darbos, nevis tikai visu uzgrūž uz maniem pleciem. Nezinu — šī vai cita iemesla dēļ, bet tad tas notika — viņa mani pirmo reizi piekrāpa ar savu fitnesa treneri. Pats viņus pieķēru, biju šokā," Regnārs stāsta portālam

. 

"Pirms tam viņa man nemitīgi borēja, ka nekad nespētu laist pa kreisi, ka ir uzticīga, vārdu sakot — tīrais eņģelis. Bet izrādījās, ka viņas romāns ar to uzkačāto fitnesa treneri jau bija ildzis labu laiku. Protams, atkal skandāls no manas puses, teicu, lai izvēlas starp mani un viņu. Viņa izvēlējās mani, teica, ka nožēlo un tas vairs neatkārtosies, es piedevu.

Tā nu turpinājām dzīvot kopā, abi strādājām, aizbraucām kādā ceļojumā, nu tā normāla laulāto dzīve. Pieteicās bērns, abi bijām priecīgi. Šķita, ka viss nokārtojies. Pagāja laiks, piedzima bērns. Es strādāju, sieva sēdēja ar bērnu mājās.

Bet tad viņai apnika un atgriezās darbā. Un tad, kad viņa sāka strādāt, vakaros teica, ka esot nogurusi, atkal viss sākās, kaut kādi mistiski telefona zvani naktīs, strīdi un neapmierinātība. Tas man šķita nedaudz aizdomīgi, sāku domāt, vai tikai atkal nav viņai parādījies kāds mīļākais."

"Drusku paspiegoju. Zinu, ka tā darīt nav labi, bet drošībai jābūt. Un kā tad — atkal MĪĻĀKAIS, darbabiedrs (varbūt tāpēc viņa tā rāvās uz darbu). Tā kā pie rokas pieķēris nebiju, (lasījis tikai kvēlas sms un meilus), nolēmu izlikt lamatas, teicu, ka man uz pāris dienām jāaizbrauc darba darīšanās. Bet patiesībā viņu izsekoju un — iekrita. Vienu vakaru pēc darba šie abi iesēdās mašīnā un piebrauca pie viesnīcas, viss skaidrs, es iekšā negāju. Aizbraucu uz mājām, un, kad viņa naktī iereibusi pārradās mājās, gandrīz valodu zaudēja: „Kā, ko tu te? Vai tad tev nebija darīšanas ārpus pilsētas?” Protams, atkal skandāls no manas puses. Labi, ka bērna nebija mājās, to bija pie savas mātes aizvedusi, viņam tādas lietas nav jādzird. Un sieva atzinās darītajā, solīja, ka tas vairs neatkārtosies."

Varbūt sievai daba tāda?

"Dzīvojam joprojām kopā. Bet es nesaprotu — priekš kam viņai jāskraida apkārt, varbūt daba tāda? Es taču viņai gultā ļauju sevi izmantot, grib kaislīgu seksiņu — ok. Bet vēl nav labi, vēl kaut kur jāskrien.

Tagad jau saka, ka vairs nevienu citu viņai nevajag, ka mīlot tikai un vienīgi mani, ka nespēj iedomāties savu dzīvi bez manis. Skaisti jau skan, bet ja nu atkal viņai uznāk trakums un atkal sāk meklēties apkārt?

Sievietes, krāpnieces, jautājums jums — vai jūs pēc sānsoļiem, kad vīrs jūs ir pieķēris, apzināties, ka varat viņu zaudēt, un solāties vairs mīļākos nemeklēt? Vai tie vārdi ir patiesi un vai jūs tiešām vairs citus nemeklējat?"

Attēlā redzamie modeļi nav stāsta varoņi.