Viņš gultā ir tāds... nu nekāds. Kā tikt galā ar garlaicību?
Attiecības

Viņš gultā ir tāds... nu nekāds. Kā tikt galā ar garlaicību?

Jauns.lv

"Visur zākā sievietes kā vājas mīlnieces, turklāt bez jebkādas izdomas. Man dzīvē ir otrādi. Man vīrs seksā ir tāds, nu nekāds. Nav jau runas par akrobātu cienīgiem trikiem, bet vienkārši nodarīta lieta – arī nav tas, pēc kā mana miesa kāro," raksta žurnāla "Marta" lasītāja Ieva (34).

Viņš gultā ir tāds... nu nekāds. Kā tikt galā ar g...

"Kad cenšos aizrādīt, ka mums tā dikti garlaicīga sanāk, viņš tik atburkšķ – nu, ja ir slikti, tad varbūt vispār nevajag. Gribu saprast, vai tiešām nevar pamazām viņu aizbīdīt interesantāka seksa sliedēs? Jo patiesi neticu, ka tas ir viss, uz ko viņš būtu spējīgs," - tā lasītāja Ieva.

Situāciju komentēt lūdzām seksa ekspertei Ritai Lasmanei:

"Droši vien riskēšu gūt skarbu nopēlumu no tiem, kas kareivīgi iestājas par monogāmām attiecībām kā vienīgi pareizajām. Ko darīt sievietei, kurai gultā ir hroniski garlaicīgi un viņas vīrs klaji ciniski atsakās mainīt situāciju?! Iegādāties mīļāko! Pirmkārt, tā, uz sitienu, var gūt kārotos seksa priekus, otrkārt, varbūt tad vīrs sapurināsies un gribēs ko mainīt, lai apliecinātu savu vīrišķību un varēšanu.

Savā praksē esmu satikusi kūtrumā palaidušās sievas, kas, apjautušas vīra slīdsānsoļus, pēkšņi kļūst par kaislīgām bakhantēm, un slinkus vīrus, kas sapratuši: «Nu gan sieva sprūk prom!» un pēkšņi dikti ieinteresējušies par informāciju, kā sagādāt sievietei baudu. Cilvēkiem ir raksturīgi sākt glābšanas darbus tad, kad ūdens ne pa jokam smeļas mutē.

Vai var ko darīt, pirms sāk smelties? Var. Jāsāk analizēt situāciju. Un paldies visiem svētajiem – mums, sievietēm, patīk to darīt. Tātad ir vīrietis, kas ir tāds rupucis, ka uz sievas intīmu ierosinājumu daudzveidot seksuālās izjūtas, atburkšķ, ka tad vispār nekā. Atļaušos apgalvot, ka šim vīrietim ir vāja seksualitāte, kuru droši vien bloķējusi audzināšana. Te nāk prātā pasaka par Sniega karalieni, kas nolaupīja zēnu vārdā Kajs un sasaldēja viņa sirdi. Tajā pasakā vēl darbojās meitene Gerda, kas devās ilgā un bīstamā ceļā, lai sameklētu Kaju. Psihologi, kam labpatīk visām pasākām pabāzt apakšā seksuālu zemtekstu, „Sniega karalienes” sižetu skaidro kā sievietes ceļu uz tāda vīrieša seksualitāti, kam māte (Sniega karaliene) nobloķējusi zēna dabiskās seksualitātes izpausmes.

Kā vīrietim iestāstīt un iemācīt būt gultā atraktīvākam, ja viņš daudz drošāk jūtas, veicot tikai vienveidīgas seksuālās darbības?! Būtu jāapbruņojas ar pacietību un jābūt apņēmības pilnai kā Gerdai.

Jāatzīmē gan, ka vīrieši, atsaldēti vai neatsaldēti, slikti padodas dresūrai, tāpat kā kaķi. Tātad ar vienkāršiem paņēmieniem nekas nebūs panākams. Kaķi var piespiest veikt kādu triku tikai tad, ja saprot, kāda ir kaķa daba un kā ar viņu sadarboties. Ar vīrieti būs līdzīgi.

Pēc kā ilgojas jebkurš vīrietis neatkarīgi no tā, cik ļoti cietis audzināšanas rezultātā? Pēc vārdiem, kas ceļ viņa vīrišķo pašapziņu. Lai panāktu, ka vīrietis klausās sacītajā, nevis strauji lien savas alas visdziļākajā stūrī, pa ceļam noburkšķot: «Neaiztiec mani, citādi pati cietīsi!», viņš jāpieradina pie šādiem vārdiem. Mums, meitenēm, kas lielākoties nav gerdas, savukārt raksturīga nepacietība – es izdomāju, pieņēmu lēmumu un gribu, lai ir labi tūlīt pat uz vietas. Turklāt, kāpēc jāglaimo tam vīrietim, ja viņš nevīžo glaimot man? Bet viņš nevīžo, jo nezina, ka tā jādara.

Katra sieviete var celt sava vīrieša pašapziņu tik augstu, cik pati vēlas. Kad vīrietis jūtas vērtīgs, viņš neizbēgami vēlēsies apliecināt savu vīrišķību vispārākajā pakāpē (kas ir sekss). Un nevēlēšanās seksa dzīvi padarīt vēl garšīgāku un spēja sagādāt sievietei lielo gandarījumu galīgi nepieder vērtīga vīrieša repertuāram.  

Lai ieteikumi nebūtu tikai no sievietes viedokļa, kādam paziņam pajautāju, ko viņš domā par minēto situāciju. Vajagot tai sievai nopirkt divus aliņus un atļaut vīram vakarā pie televizora ar pulti rokā izbaudīt tos. Vajagot vīram ļaut sajusties īpaši ērti, un viņš aiz pateicības gribēšot atdarīt ar ko labu. Tad arī iestāšoties īstais brīdis, kad varēšot izteikt savu vajadzību un tikt pie tās. Hei, es padomāju, bet tas taču par to pašu! Veikt darbības, kas apliecina: «Es pieņemu tevi, kāds esi, un saprotu, ko tev gribas.»

Un vēl es padomāju – viena pagale nedeg. Ja kāds iecērtas un negrib ko dot, tad droši vien viņš ir apvainojies. Ielīdis savā alā un atsakās sadarboties. Situāciju var izlīdzināt tikai ar labiem darbiem. Bieži un, iespējams, ilgi jānāk pie tās alas un nevis jāmet tur sprunguļi, bet gan jāsaka labi vārdi."

Kasjauns.lv / Foto: Shutterstock