Mans labākais draugs ir vīrietis. Seksa dēļ draudzību neziedotu
Viņu labākais draugs ir vīrietis. Vismaz tā apgalvo raksta varones. Viņas no sirds izrunājas, kopā uz nebēdu izsmejas un uz pleca paraud nevis sugas māsai, bet vīrietim.
Elijas un Andžeja draudzība pārvarējusi krīzi
Elija un Andžejs smej, ka viņu draudzība ir krietni ilgāka par vidusmēra laulībām Latvijā.
Elija Krauze (35), uzņēmēja, precējusies.
Andžejs Reiters (35), izaugsmes treneris, neprecējies.
Draudzības stāžs: 20 gadi.
Ar Andžeju iepazināmies 15 gadu vecumā kopīgo draugu kompānijā. Man viņā fascinēja viss, kas nebija manī pašā. Jau tad, pirms daudziem gadiem, viņš atšķīrās no mums, vienaudžiem. Viņš vairākas dienas vasarā viens pats dzīvoja mežā, meditēja uz tieva zara, kas pārkāries upei, trenējās teikvando, un man tas bija kaut kas pilnīgi jauns. Mēs abi vienā brīdī tā kā aizrāvāmies viens ar otru un pavadījām kopā daudz vairāk laika. Daudzi mūs uzskatīja par pāri. Draudzības robežu pārkāpām tikai 16 gadu vecumā, piedzīvojot pirmos skūpstus, taču sapratām, ka draudzība mums abiem nozīmē ko krietni vērtīgāku. Vēlāk mums vienmēr ir bijuši pašiem savi partneri, un šo robežu vairs neesam pārkāpuši. Esmu pietiekami daudz saskārusies ar cilvēku skepsi, kas uzskata, ka draudzība starp sievieti un vīrieti nav iespējama. Pat tuvi draugi uz šo mūsu draudzību reizēm skatījušies divdomīgi.
Iepazīstināšana ar Andžeju allaž ir interesanta, vienmēr saku vienādi – tas ir mans labākais draugs Andžejs. Tiešām tikai mans labākais draugs. Tas vienmēr cilvēku acis padara jautrākas. Mūsu otrās puses ar laiku ir respektējušas mūsu draudzību, lai gan no sākuma ir bijusi tāda viegla uzmanība. Mūsu draudzībai nu jau būs 20 gadi, un tas ir pietiekami nopietns stāžs, ilgāks nekā daudziem precētiem pāriem.
Mēs ar Andžeju daudz laika pavadām sarunās par visu, kas aktuāls mums pašiem – dzīvi, tās vērtībām, attiecībām, problēmām, kā tās risināt. Šovasar kopā sēņojām, un, kad bija jādodas ārā no meža, abiem grozā bija mušmires un citi brīnumi, jo, izrunājot aktuālāko, sēņu griešana bija notikusi automātiski.
Vienmēr esam viens otram blakus dzīves svarīgākajos brīžos – gan priecīgos, gan arī tādos, kad ļoti vajadzīgs drauga plecs. Starp citu, arī mūsu draudzība ir pārvarējusi krīzi, topot vēl spēcīgāka.
Alise Avota (25), reklāmas speciāliste, neprecējusies.
Juris Piziks (27), mediju aģentūras klientu servisa direktors, neprecējies.
Draudzības stāžs: gandrīz 5 gadi.
Pieteicos darbā mediju aģentūrā, izturēju trīs kārtas un kļuvu par Pižika (tā sauc Juri) asistenti. Trīs gadus viens otram nosēdējām pretim un tad arī sadraudzējāmies. Kad sāku strādāt, man nebija visu vajadzīgo prasmju un iemaņu, bet Pižiks man ļoti daudz palīdzēja. Ar viņa atbalstu jau pēc īsa laika pati sāku vadīt projektus. Bieži pavadījām kopā ne tikai darba stundas, bet arī brīvo laiku. Piefiksējām, ka varam viens uz otru paļauties, no sirds izrunāties. Parasti kopā ceļojam. Pižiks izveido ceļojuma plānu, un es ar pārējiem draugiem pievienojos.
Šos gadus ilgstošas privātas attiecības bija kā man, tā Pižikam, taču mūsu draudzībai tas nekad nav traucējis. Pižiks labi pazina manu puisi, savukārt es – Pižika draudzeni. Patiesībā man tas ļoti patīk, ka draugs ir puisis, jo brīžos, kad privātās attiecības šķobās, varam par tām izrunāties, un tas palīdz ieraudzīt konfliktu ar vīrieša acīm. Lai gan cilvēciski saprotamies no pusvārda, vēlme par tuvākām attiecībām nekad nav bijusi. Uz Pižiku vienkārši neraugos kā uz vīrieti, un viņš manī savukārt redz draudzeni, nevis sievieti. Tāpēc varu teikt, ka draudzība starp sievieti un vīrieti var pastāvēt!
Mums gan bijušas arī kuriozas situācijas. Piemēram, laikā, kad biju brīva, kopā ballējāmies. Un es iepatikos savas kolēģes brālim. Viņš pēc tam bija māsai sūkstījies, ka nav uzdrošinājies ar mani iepazīties, jo bijis pilnīgi pārliecināts, ka mēs ar Pižiku esam pāris.
Ilze Jakovļeva (26), žurnāliste, neprecējusies.
Kaspars Daugalis (27), mārketinga speciālists, neprecējies.
Draudzības stāžs: 8 gadi.
Kaspars bija mans kursabiedrs augstskolā – abi studējām komunikācijas zinātni. Draudzība, tāpat kā mīlestība nav izskaidrojama, tu vienkārši vienā brīdī jūti, ka esat uz viena viļņa. Pašlaik ir tā, ka varam runāt par jebkuru tēmu, un bieži pat nav jārunā, lai saprastu, ko otrs domā. Kaspars mūsu draugu kompānijā ir visekspresīvākais, radošākais, viņš prot citus sasmīdināt, bet vienlaikus, ja kaut kas būs noticis, zinu, ka varēšu viņam sirdi pakratīt. Vienalga, vai man ir kāda problēma ar puisi, vai tie ir kreņķi par darbu, zinu, Kaspars mani sapratīs. Viņš ir mana uzticamības persona.
Kā man, tā Kasparam uzreiz ir skaidrs, vai otrs der partnerattiecībām, vai patikšana starp mums ir tikai kā draugiem. Mums ir pēdējais variants, un šīs nav attiecības, kuras gribētu ziedot vienreizēja seksa dēļ. Turklāt studiju gados ar Kasparu un manu māsu īrējām kopīgu dzīvokli. Un, lai gan nekad neesam dzīvojuši kā pāris, toreiz sapratām, ka vienā dzīvoklī uzturēties nevaram. Pārāk daudz kašķu sākās par nenomazgātiem traukiem un netīrām zeķēm. Tikām katrs pie sava dzīvokļa. Nekad arī privātās attiecības nav radījušas šķēršļus manai un Kaspara draudzībai. Kad man ir puisis, viņam jārēķinās ar Kasparu. Ja kādam mūsu draudzība šķiet aizdomīga, tā ir viņa problēma, jo es nevarētu būt attiecībās, kurās man neuzticas.
Protams, mēs visai pasaulei neskaidrojam, ka esam tikai draugi, tāpēc bieži mūs notur par pāri. Kādu laiku katru vakaru pēc darba ar Kasparu satikāmies bāriņā, lai iedzertu kafiju un parunātos. Bet reiz pirms manis Kaspars bija kafijojis ar citu meiteni. Un tā, kad ierados bāriņā, bārmenis mani pasauca maliņā, lai brīdinātu, ka Kaspars šeit iegriezies ar citu meiteni, ka viņš mani krāpjot. Patiesībā ar Kasparu esmu jau tā saradusi, ka viņu uztveru nevis kā draugu, bet savu tuvāko draudzeni.
Ieva Konstante / Foto: Rojs Maizītis, Aigars Hibneris, no personiskā arhīva
