Uz skolu - ar prieku, nevis kā uz cietumu. Kā panākt, lai bērni gaida 1.septembri?
Ko var izdarīt vecāki, lai bērns uz skolu ietu ar prieku un mācītos labprāt, bez liekas piespiešanas. Kā 1. septembri un pirmās skolas dienas gaidīt ar prieku, iesaka personīgās izaugsmes trenere Anda Leiškalne.
Līdz pirmajai skolas dienai vēl vesels mēnesis, taču par 1. septembra pacilājošo satraukumu nāk prātā anekdote par pirmklasnieku, kas līdzīgi no tiesas zāles izvestam noziedzniekam galvu saķēris vaimanā: „Divpadsmit gadu! Par ko!”
Dažādi skolēni uz skolu iet dažādi – cits palēkdamies kā uz vietu, kur atkal kaut ko jaunu varēs uzzināt, cits negribīgi, kā uz spaidu darbiem. Bet labu skolu vidusskolēni mēdz uztvert skolu kā ne pārāk patīkamu, bet vēlākai karjerai ļoti noderīgu posmu.
Ilggadēji novērojumi liecina – jo ar lielāku prieku skolēns mācās, jo labāk viņam veicas un jo mazāk vecākiem un skolotājiem jāspiež bērnu mācīties. Tāpēc gudri dara tie vecāki, kas veicina savu atvašu priecīgu mācīšanos.
Mācības, prieks, izaugsme, izaicinājums, atzinība, atbalsts – svarīgi, lai šīs lietas skolasbērna galvā būtu sasaistījušās jo cieši. Tad pēc kāda laika varēsiet lepoties, ka jūsu atvase pati ar entuziasmu mācās un gūst panākumus. Bet, lai tā notiktu, vajag nedaudz gudri piestrādāt.
Lai pirmā skolas diena jūsu bērnam ir svētki!
Ja vēlaties, lai bērnam mācības ir priekpilns piedzīvojums, tad tieši tā arī jāizturas pret pirmo skolas dienu. Nosviniet visa ģimene kopā šo priecīgo dienu! Nosviniet tieši tā, lai tas raisītu jūsos vislielāko prieku! Rosiniet atcerēties bērnu pagājušo skolas gadu priecīgākos mirkļus, rosiniet vēlreiz izgaršot panākumus. Un tas nekas, ja panākums bijis tikai izrāpšanās no nesekmības kādā mācību priekšmetā. Ja bērns ir pielicis pūles un uzvarējis sevi šajā cīņā, tas jau ir uzteicami.
Atcerieties savus priecīgākos skolas mirkļus!
Ir vērts ar bērniem pārrunāt skaistākos un priekpilnākos mirkļus savās skolas gaitās, jautāt par šādiem mirkļiem arī vectētiņiem un vecmāmiņām. Atcerieties savus panākumus, atcerieties skolotājus, kas mācēja pasniegt savu priekšmetu ar aizrautību. Tas liks bērnam ieraudzīt arī savās skolas gaitās prieku, ieraudzīt tos skolotājus, kuri cenšas padarīt mācības priecīgākas.
Novērtējiet skolotājus!
Tāpat kā ūdens pret kalnu netek, tāpat arī no skolotājiem, kurus nenovērtē un neciena, zināšanas nav viegli paņemt. Turpretī, novērtējot labās īpašības, kuras pilnīgi noteikti ir katrā skolotājā, mācīties būs vieglāk. Veidosies labāks, cilvēciskāks kontakts, un tas palīdz mācīties. Ja vecāki uztver priekšmeta skolotāju kā autoritāti savā mācību priekšmetā un pedagoģijā, tad bērni bez vārdiem to nolasīs.
Ja pirmajā skolas dienā bērni kā patiesu cieņas apliecinājumu spēs saviem skolotājiem aiznest puķes, tad spēs arī vieglāk pārņemt no skolotājiem to labo, ko viņi var sniegt. Un pilnīgi noteikti katram skolotājam ir ne vien daudz zināšanu savā mācību priekšmetā, bet arī daudz labu, dzīvē un mācībās noderīgu stratēģiju. Visticamāk, viņi savu priekšmetu gan skolā, gan augstskolā mācījušies ar prieku un zina, kur slēpjas tā īpašais fīlings. Un, ja kontakts ar skolotāju ir labs, bērni var arī tieši pajautāt, lai skolotāja izstāsta, kāpēc viņai tik ļoti ir paticis savu priekšmetu mācīties, kur meklēt prieku un aizrautību. Cienot skolotāju, ļaujiet viņam uzdāvināt saviem bērniem sava priekšmeta mācīšanās prieku!
Pārlapojiet mācību grāmatas!
Pirmajās skolas dienās atrodiet laiku pāršķirstīt kopā ar bērnu skolas mācību grāmatas! Atcerieties, ko no tā visa jums bija nozīmīgi zināt savā dzīvē, ko no mācību vielas paši mācījāties ar prieku, ko varētu mācīties vēl interesantāk, dodoties ar bērniem kādā ekskursijā.
Ja bērnu dzen cauri mācību vielai kā pa tuneli, prieks reizēm var pačabēt. Bet, ja skolēns zina – man jāiemācās šī tēma, lai varētu sagaidīt to interesanto, tad mācīties būs vieglāk.
Sapņojiet!
„Ja viss būtu iespējams, kas tu gribētu būt, kā dzīvot pēc 20 gadiem,” rosiniet savu atvasi sapņot. Atraisiet sapņotāju arī sevī. Tas nekas, ja sapņi ir no sērijas – tādu māju un tādu mašīnu kā kaimiņam vai varbūt pilsētas bagātākajam cilvēkam. Rosiniet bērnu fantāzijā pārcelties uz šo nākotni, izbaudīt tās labumus, priekus un pie reizes paskatīties, ko ikdienā dara un kā naudu pelna šis nākotnes veiksminieks. Ko viņš spēj un prot. Varbūt tā ir angļu valoda, varbūt perfekta matemātiskā domāšana, ekonomikas un jurisprudences zināšanas? Varbūt nākotnē kādam parādās aizraujošs darbs zinātniskās pētniecības stacijā. Jautājiet par vērtīgo, ko bērns ierauga šajā nākotnē, jautājiet vai viņam patiktu, ka tas būtu viņa dzīves ceļš. Un no šīs iedvesmojošās sapņošanas, no nākotnes veiksminieka pozīcijām palūdziet padomu šodienai. „Tev ir svarīgi mācīties matemātiku, lai tu varētu dienās to sasniegt,” iespējams šādu vai varbūt citu pa domu bērns pats no nākotnes pozīcijām sev sniegs. Un tas darbosies daudz labāk nekā skolotāju un vecāku universālais – mācies, tas tev dienās noderēs.
Izvirziet mērķus!
Kopā ar skolēnu reālistiski pārdomājiet, kādus panākumus katrā mācību priekšmetā varētu gūt. Jautājiet, kāds vislabākais atbalsts noderētu viņam šo mērķu sasniegšanā. Iespējams, tas ir ikdienas uzmundrinājums, iespējams tā ir interesanta ekskursija, piemēram uz Zinātnes centru Tartu „AHHAA!”, varbūt kaut kas cits bērna kārots. Ceļš uz mērķa piepildīšanu var būt aizraujošs, izaicinājuma un prieka pilns. Esiet savam bērnam labs atbalsts!
Gūstiet prieku katru dienu!
Katru dienu neaizmirstiet pajautāt savam bērnam, kas bija šajā skolas dienā priecīgākais, aizraujošākais, interesantākais. Ko labu sev viņš ir iemācījies. Tas rosinās bērnu censties katru dienu mācībās ieraudzīt gan prieku, gan interesanto un aizraujošo – tieši to, kas bērniem tik ļoti palīdz mācīties.
Jautājiet bērnam par viņa paša panākumiem skolā. Tas nekas, ja viņš pārbaudes darbā nu galīgi nav labāko skaitā, taču ja tā ir viņa personīgā uzvara un panākums, tad tas, iespējams, ir daudz cienījamāk nekā priekšmetā talantīga bērna viegli gūtā uzvara. Slavējiet un priecājieties par sava bērna mazajām uzvarām, un tās nemanāmi izaugs par aizvien lielākām!
Mīliet lutinot un disciplinējot!
Ja bērns jūtas vecāku mīlēts un atbalstīts, viņam arī mācības veicas labāk. Tomēr neaizmirstiet – mīlestībai ir divas puses – lutinošā, iepriecināt gribošā un arī disciplinējošā. Precīzas prasības, disciplīna – tā arī ir vecāku mīlestības izpausme. Pārrunājiet jau gada sākumā ar savu bērnu par labākajām viņa disciplinēšanas metodēm. Iespējams, tie būs atvilkumi no kabatas naudas par neizpildītiem mājasdarbiem, iespējams, kādas citas sankcijas. Galvenais, lai bērns zinātu – konsekvences būs. Un viņa paša labā. Tāpēc, ka vecāki viņu mīl!
