Stipriniece Jolanta Logina kļuvusi par mammu burvīgai meitiņai
Pirms diviem gadiem viņa šokēja ar savu spēku, kopā ar Latvijas spēcīgākajiem vīriem piedaloties spēkavīru sacensībās. Nu viņa ir māmiņa burvīgai meitiņai un jau atkal atgriezusies sporta zālē.
Jolanta Logina (32) ieguvusi maģistra grādu vadības zinībās, ir sporta kluba „Georgs 5” izpilddirektore un vecākā trenere trenažieru zālē. Taču visvairāk viņa pazīstama kā Baltijā vienīgā spēka meitene. Viņa trenējas pie viena no pasaulē stiprākajiem vīriem — Agra Kazeļņika — un spēja pievārēt tādus smagumus, ko pat vidējais stiprais dzimums sapņos nav iedomājies. Piemēram, Jolantas rekords stieņa spiešanā guļus ir 100 kilogramu divas reizes, viņa bez problēmām pietupās ar 150 kilogramu smagu stieni plecos. „Bet tagad esmu neizsakāmi laimīga! Tas ir īsts brīnums,” teic Jolanta, rokās turot savu pirmdzimto — meitiņu Melāniju, kuras tētis ir spēkavīrs Ildars Sviķis.
Ildars Sviķis Jolantu noskatīja pirms vairāk nekā gada spēkavīru sacensībās, un viņam šī dāma uzreiz izraisījusi simpātijas. Taču Jolanta pat viņu nebija ievērojusi. „Ko gan citu varēja gribēt — es tās vienkāršs lauku puisis,” tagad pasmaida Ildars, kas ļoti mērķtiecīgi iekaroja Jolantas sirdi. „Jau tad padomāju — viņa būs mana!”
Interesanti, ka Ildars tobrīd pat nezināja, ar ko Jolanta nodarbojas, ka viņa ir spēka meitene. „Domāju, ka viņa ir trenere kādam no stipriniekiem.” Savukārt Jolanta Ildaru ievēroja tikai nākamā gada pavasarī treniņos— gan viņa, gan Sviķis sāka trenēties pie Agra Kazeļņika Ogrē. Ildars tad prasījis pārējiem puišiem, kas ir šī dāma, un viņam atbildēts, lai i necerot uz viņu. „Taču es nelikos mierā,” atceras spēkavīrs, savukārt Jolanta smej: „Bet es domāju, ka puiši saderējuši, kurš pirmais tiks brūtgānos pie manis, tāpēc Ildars ir tik uzstājīgs. Domāju, ka man nes cauri, tāpēc Ildara centieniem nepievērsu pat uzmanību.”
Taču puisis nepadevās. Kaut arī draugi bijuši izbrīnīti par Sviķa izvēli, nicinoši sakot, kāpēc viņu tik ļoti interesē šis „vīrietis”, Ildars tā nedomāja. „Jolanta ir lielisks cilvēks, skaista sieviete, un otru tik labu cilvēku vairs neatrast. Patiešām!” Viņš regulāri braukājis ciemos, pat vakaros mucis no darba (Ildars strādāja naktsklubā „Coyote Fly” par apsargu), lai tikai uz kādu stundiņu paviesotos pie Jolantas, padzerot kafiju. Un ar laiku Jolantas sirds atmaiga. „Tas viss notika tā palēnām,” tagad saka abi laimīgie vecāki.
Nu Ildars un Jolanta ir tētis un mamma mazajai Melānijai. Jolanta stāsta, ka dzemdības nebija no tām vieglākajām, tāpēc ārsti nolēma, ka meitiņai pasaulē būs jānāk ar ķeizargriezienu. „Man taču ir tāādi muskuļi.... Taču viss beidzās laimīgi! Mums pat draugi smēja, ka diviem tādiem spēcīgiem vecākiem piedzims vai nu Halks, vai kāds sumo cīkstonis, taču nē — mums ir veselīgs, pavisam normāls bērns: piedzimstot meitiņa svēra trīsarpus kilogramus.”
Melānija ir ļoti mierīgs bērns. „Domāju, ka būs tikpat dulla kā mamma. Taču, nē. Mierīgi guļ pa naktīm, nekašķējas,” pasmaida Jolanta, sakot, ka mazulīte tiek ņemta arī uz sporta zāli, kur mamma atsākusi treneres darbu.
Vaicāti, vai meita arī būs spēka atlēte, abi vecāki kategoriski noskalda: „Nē!” „Kādam taču ģimenē ir jābūt gudram,” sirsnīgi nosmej Jolanta un piebilst, ka labprāt gribētu, lai meita nodarbotos ar baletu vai sporta dejām. „Lai viņa būtu slaida, vijīga un sievišķīga. Ne tāda kā es — muskuļota.”
Jolanta neslēpj, ka Ildars ir lielisks vīrietis un tētis. „Viņš ar lielāko prieku auklējas ar mazulīti, palīdz man ikdienas solī. Viņš pat vairāk nekā es ņemas ar bērnu. Daudzi brīnās — tāds liels, spēcīgs vīrietis, bet tik rūpīgs,” atzinīgus vārdus teic Jolanta un piebilst: „Esmu laimīga. Man beidzot blakus ir vīrietis, kādu esmu meklējusi visu mūžu. Viņam ir tādas lieliskas īpašības, kādas nav nevienam citam. Viņš mani saprot gan sportā, gan ikdienā. Mēs reizē domājam, saprotamies bez vārdiem. Protams, arī strīdamies!”
Viss ir iespējams
Esot slimnīcā, Jolanta domājusi, ka stiprinieku sportam metīs mieru. Ja nu vienīgi kaut ko patrenēsies pašas priekam un ķermeņa labsajūtai. Taču nu viņa ir pavisam citās domās. „Es bez tā nevaru. Pat ļoti! Kad pēc dzemdībām aizgāju uz zāli trenēt Ildaru, tā acis iedegās, cik ļoti pašai to visu gribas atkal.”
Par atgriešanos stiprinieku aprindās Jolanta teic, ka to arī ar prieku darīs, tikai vēl mazliet jāpagaida: „Kamēr mazulīti baroju ar krūti, tikmēr nevaru trenēties ar pilnu jaudu. Jo es taču nedrīkstu lietot vitamīnus, proteīnus, kādi nepieciešami šajā sportā.”
Savukārt kā trenere Jolanta darbā parādījās jau divas nedēļas pēc dzemdībām! „Visi teica, ka esmu traka, bet... Nu, esmu tāda! Arī pirms dzemdībām trenēju vēl līdz pēdējam brīdim. Pēdējais treniņš mani bija trīs dienas pirms dzemdībām! Atceros, ka biju jau devītajā mēnesī, kad treniņos kāds puisis pārvērtēja spēkus un palika zem 160 kilogramu smaga stieņa. Es, daudz nedomājot, metos to pacelt, jo neviens cits pat negrasījās doties viņam palīgā, lai arī zālē bija vairāki vīrieši. Dīvaina viņiem attieksme pret grūtnieci. Bet tajā brīdī es pat nedomāju, ka esmu grūtniece,” atceras viena no stiprākajām sievietēm Baltijā un piebilst: „Man daudzi teica, ka es taču neesmu sieviete, ka esmu vecis. Brīnījās, kā es vēl varu būt māmiņa, dzemdēt! Jā, viņiem bija taisnība: kad trenējos, man bija pat pazudušas krūtis — viss vienos muskuļos. Bet nu, redz — arī krūtis ir! Tā ka nav tik traki. Pasaulē viss ir iespējams!”
Stipriniece Jolanta Logina sacensībās
Juris Vaidakovs / Foto: Mārtiņš Ziders
