Vīrs sauca mani par princesīti, tagad - par kuci
“Pirms diviem gadiem sākām attiecības ar puisi, kas agrāk man bija vienkārši draugs. Mums bija ideālas attiecības – līdz tam! Viņš mani vienmēr aizsargāja, varējām runāt par jebko. Mēs bijām tik laimīgi, prātam neaptverami!” savu stāstu sāk portāla mammam.lv/tetiem.lv reģistrētā māmiņa.
“Pirms tam man jau bija bijušas nopietnas attiecības, kurās piedzimis dēliņš, dzīvē jau biju daudz pieredzējusi – gan priekus, gan bēdas un arī smagas vilšanās. Bet laikam nekad nebiju mīlējusi, jo viss, kas ar mani notika, esot kopā ar šo puisi, man likās kā pasaka – godavārds! Biju tik neizsakāmi laimīga, šķita, ka vienā mirklī nokārtojusies visa mana dzīve. Arī viņš bija laimīgs, teica, ka esmu viņa mūža mīlestība, jau pēc trīs kopābūšanas mēnešiem viņš mani bildināja, vēl pēc diviem apprecējāmies, pēc deviņiem piedzemdēju viņam mantinieku,” viņa raksta ģimenes portālā
.
Viss mainījās pēc kāzām
“Bet... Jau pēc kāzām jutu, ka viss mainās. Viņš bieži bija ļauns pret mani, sāka arvien biežāk iet prom no mājām, kad sastrīdējāmies par kaut ko. Un es sēdēju, un noskatījos, jo nebija spēka aizkavēt. Tad visu nakti noraudāju, viņu gaidot. Pēc tam allaž salīgām, un kādu laiku bija ok. Taču kašķi sākās arvien biežāk, viņš man nedeva pilnīgi nekādas atlaides, pieprasot no manis – grūtnieces – būt stiprai. Ja teicu, ka dažreiz ir grūti, vai ja izrādīju emocijas, kas grūtniecēm bieži ir mainīgas, viņš nepažēloja, bet pagriezās un aizgāja.
Manī krājās tā sāpe arvien vairāk, vairāk. Es vairs nepratu atslābināties – pat tad, kad viss bija ok. Kad bēbis piedzima, viņš bija blakus un ļoti palīdzēja, deva man solījumu, ka, redzot, kam izgāju cauri, viņš vienmēr mani cienīs. Bet elle tikai sākās!
Arvien biežāk tiku apsmieta, pazemota, apsaukāta, līdz reiz arī iesita pa seju – un viņš ir divreiz lielāks par mani! Seksuālā dzīve mums vienkārši sabruka, attiecības karājās mata galā. Vairākas reizes šķita, ka nu viss beidzies, bet atkal kaut kā salīgām. Tad viņš savāca mantas un aizgāja, bet pēc nedēļas bija atpakaļ, lai pēdējo reizi pabūtu ar mani un aizietu pavisam – pie citas!
Viņš vienmēr citus bija nosodījis par krāpšanu, arī agrāk nekrāpa nevienu, bet mani, savu sievu, sievieti, kas viņu mīlēja ar visu sirdi un dvēseli, aizmeta kā lieku krāmu.”
Esmu palikusi viena ar diviem bērniem
“Joprojām nespēju to visu aptvert, nezinu, kā ar bērniem izvilkšu finansiāli. Mēģinu būt stipra vismaz viņa priekšā, bet brīžiem liekas, ka sajukšu prātā, ka nepietiks spēka. Es viņam tik ļoti ticēju, savu dzīvi atdevu viņa rokās, bet viņš uzspļāva tai. Viņš tā arī teica – tu neesi nekas, niecība! Ja agrāk sauca par princesīti un teica, ka viņam pati skaistākā sieviņa pasaulē, tad pēdējā laikā nedzirdēju neko citu kā cūku, kuci, stervu utml... Vēl bieži saņēmu piedāvājumu izlēkt pa logu – būšot kaut ko labu izdarījusi savā dzīvē...
Kuru katru dienu sniegsim šķiršanos. Bet man neizturami sāp. Es taču vairs nevienam nespēšu uzticēties, ja mani piemānīja un par mani paņirgājās vīrietis, kas man bija pats svarīgākais un dārgākais...Kā lai tieku tam pāri? Pie psihologa netieku, jo ir divi mazi bērni un vēl strādāju.”
Mammam.lv/tetiem.lv / Foto: Shutterstock
