Radošums ir pieprasīts darba tirgū. Kā pievilināt savu mūzu?
Iekšā it kā ir, bet ārā nenāk. Šie vārdi taisni kā radīti, lai raksturotu tavu radošumu, vai ne? Skaidrojam, vai radošais gars piemīt vien izredzētajiem, vai to var kaut kā iekustināt?
Konservatīvisms un noteikumu ievērošana gadsimtiem uzskatīti par svarīgām vērtībām. Par to ieaudzināšanu gādāja kā priekšzīmīgi vecāki, tā centīgas izglītības iestādes. Radošums tajos laikos bija tikai dažu īpatņu mākslinieciskais talants.
Mūsdienās viss ir mainījies. Ar radošumu saprot mūsu spēju paraudzīties uz notiekošo citādi, atsaukties jauniem izaicinājumiem, neatdarināt citus, kaut ko radīt. Vārdu sakot – radošie neiet iemītu taku, bet dzīves džungļos atrod savējo. Un „takziņi” nu ir pieprasīti arī darba tirgū. Lai arī daudzi priekšnieki joprojām turas pēc principa „20% iedvesmas, 80% sviedru”, arvien biežāk pat no sekretārēm sagaida kreativitāti.
Daži uzskata, ka radošo garu var laimēt gēnu loterijā: vai nu tev paveicas, vai ne. Vēl trakāk – citi domā, ka kreativitāte rodas no nenormālas hromosomas, kas rada mūzas efektu vai ka tā ir neiroloģiska dīvainība, bērnības trauma. Labā ziņa – pētījumi apliecina, ka vairāk vai mazāk radošuma piemīt mums visiem. Turklāt tas ir arī iemācāms, trenējams un pilnveidojams.
Pārbaudi sevi
Radošumu novērtē pēc ideju daudzuma, kvalitātes un oriģinalitātes. Kā tev ar to? Pārbaudi! Desmit minūtēs uzskaiti visus iespējamos zīmuļa izmantošanas veidus. Ja piefiksēsi 10, bet blondā kolēģe – 60, ir skaidrs, kura radošāka. Jo vairāk ideju, jo vairāk labu ideju!
Lai pārbaudītu idejas kvalitāti, tiek nodarbinātas veselas mārketinga nodaļas. Bet par zīmuli vari pajautāt – vai to kāds lietos un novērtēs? Oriģināla ideja ir tā, kas nav iepriekš figurējusi. Kā ir ar taviem zīmuļiem?
Vēl viens testiņš (pildi to kopā ar vēl kādu) – 20 minūtēs pieraksti visas idejas par to, kā šķērsot ezeru, no kā (kādiem materiāliem) uzcelt māju, kā taisīt naudu ar automobili. Piešķir sev punktu par katru pierakstīto ideju un punktu par katru ideju, ko nav minējuši pārējie. Par katru pajautā – vai tā piešķir jaunu vērtību lietas patiesajam pielietojumam?! Par katru JĀ atbildi iedod sev vēl divus punktus. Šo testu var pildīt vairākkārt, raugoties, kā uzlabojas rezultāts. Protams, vari mainīt lietas, piemēram, kā izmantot krēslu, dakšiņu u.c.
Pievilināt mūzu
Kreativitāte ģeldēs jebkurā situācijā – vai tu esi reklāmas guru, vai ārste, vai mamma. Vispirms saproti, kas tev dod iedvesmu. Kreativitāte nav kā zibens spēriens (lai gan var gadīties arī tā), bet drīzāk iekšējs process kā elpošana – daļa no tā, kas esam. Radošais gars ir jākopj un jārada apstākļi, lai tas parādītos. Mūza atlidos, kad tavs prāts būs mierīgs un gatavs to ielaist. Tas nav: „O, es šodien būšu kreatīva!”, bet drīzāk: „Hmmm, kā būtu, ja es pamēģinātu šo!”
Lai arī eksperti stāsta, ka radošumu nevar un nevajag piespiest, parasti to izdara priekšniecība vai termiņi. Arī mums ir daži paņēmieni, kā atsaukt mūzu, ja tā devusies atvaļinājumā:
Rīko prāta vētras!
Jā, var uzaicināt arī Kauperu, bet šajā kontekstā „prāta vētra” jeb „breinstorms” ir organizēta ideju radīšana, apspriešana kolēģu un draugu lokā.
Tev jābūt gatavai jebkurā brīdī fiksēt domu, kas iešāvusies prātā. Nekas, ja 90% no tām ir draņķi, ir svarīgi, lai pārējie 10% būtu pērles.
Uzdod jautājumus, kas sākas ar „Ja nu..., Kādēļ gan ne..., Kā vēl to izdarīt, uzlabot..., Kādas ir alternatīvas?”
Uzdod pat visstulbākos jautājumus, jo tie galvā sāk asociāciju ķēdi, kas noved pie idejām. „Ja nu visi neprecētie kaklā nēsātu reklāmu?” – nepagāja necik ilgs laiks, kad ASV bāros jau testēja ierīci, kas paziņoja tīkamā svešinieka statusu.
Spožākā iejušanās sanāca Albertam Einšteinam, kad viņš uz fizikas likumiem paraudzījās no cita skatupunkta, un dzima relativitātes teorija.
„Practise makes perfect” jeb Vingrināšanās dara perfektu
Ieplāno laiku prasmju vingrināšanai, piemēram, sestdien, pulksten 8.00 uzraksti vienu patiesu teikumu. Trenē smadzenes, runājot, diskutējot. Strīdies par politiku un filmām, bet ne par trauku mazgāšanu – tas tev neko labu nedos. Lasi daudz un visu iespējamo. Pie reizes izlasi arī Timotija Gelvija (W.Timothy Gallwey?) „The Inner Game of Tennis”*.
Ja Bahs nepiecels tavu radošo garu, tev jādodas pie neirologa. Ir pierādīts, ka klasika palielina alfa viļņu frekvenci smadzenēs, kas uzlabo kreativitāti. Bez Baha derēs arī Vivaldi „Četri gadalaiki” vai kaut kas no Hendeļa.
Kad vajadzīga iedvesma, pārlūko tos un formulē idejas, kas ar tiem asociējas. Dažreiz, lai piespiestu sevi domāt, vajadzīgi ierobežojumi.
Radošums izpaužas, kad tu vairs neuztraucies par „pareizs/nepareizs”. Ja vēlies radīt ko oriģinālu, tiec vaļā no šaurās domāšanas.
Nekad neraizējies, ko citi padomās
Dalies idejās, bet citu domas neprasi, jo īpaši, kad radi kaut ko sev.
Tā būs kolekcija ar lietām, idejām, kas šajā brīdī šķiet nevērtīgas, bet pie kurām atgriezties, kad ir vajadzīga iedvesma.
Esi ziņkārīga!
Nevar zināt, kad idejas „ne par tēmu” var apvienoties un radīt ko jaunu.
Gribot būt perfekti, daži iznīcina to, kas viņu darbus darīja īpašus. Nepilnīgais ir brīnišķīgs, cilvēcīgs, tādēļ mākslinieki mēdz tīšām atstāt kļūdas savos darbos.
Ignorē tendences
Daudzi mākslinieki (īpaši mūzikā) seko jebkam, kas modē. Tā, protams, var tikt pie lielākas naudas, zūdošas slavas. Taču viss populārais reti ir kreatīvs.
Kad darbs būs gatavs, vari piemeklēt žanru, lai citi to varētu atrast.
Pavadi laiku vienatnē – lasi, klausies, raksti
Radošums bieži atraisās, kad esi prom no citiem.
Popkultūras elementi notrulina prātu, piepildot to ar emocionāli pielādētām bildītēm un pārvienkāršotiem risinājumiem. Viss, ko redzi un piedzīvo, veido tavu personību, tādēļ kontrolē, ko ielaid sevī. Izslēdz TV, pat ja šī doma tevi biedē. Pavadi pie ekrāna tikai nepieciešamo minimumu, lai zinātu, ko skatās pārējā sabiedrība un kas notiek pasaulē.
Neklabini visu datorā
Pārlapo žurnālu, avīzi pie rīta kafijas. Atgriezies pie saknēm – izvēlies tīkamu zīmuli/pildspalvu un pierakstu kladi. Rakstāmlietās un papīru kalnos ir kaut kas mistisks. Zīmuļa skaņa, braucot uz papīra, var atvērt kanālu, pa kuru izspraukties radošumam.
Kā svinēt dzīvi
Radošums nāk rokrokā ar laimi un mieru. Ja vēlies mākslinieciskāku, radošāku dzīvi, tā nav jāpiespiež, tai jāļaujas, jāizdzīvo un jābauda.
• Katru dienu ej 20 minūšu pastaigā – vēro, saod, sagaršo, sadzirdi un atklāj pasauli.
• Saceri dziesmas mājdzīvniekiem vai bērniem.
• Uzliec skaļi kādu „veco, labo” gabalu un dejo pa māju. Sāc dienu ar dupša iztricināšanu.
• Staigā lietū, sajūtot, cik viss dzīvs. Darot to ar baudu un prieku, iesnas tev nedraud. Vari iet zem lietussarga – lietus uz tā rada brīnišķīgu skaņu. Atceries bērnību – cik kaifīgi bija gulēt lietū teltī vai uz kūtsaugšas.
• Pieraksti lietas, ko mīli, piemēram, atrast gliemežvāku jūrmalā, rudens lapu čaboņu zem kājām, kaķa vilnas smaržu, ienākot no pastaigas ārā.
• Izvēlies foršas pastkartes, aizej uz kafejnīcu un uzraksti draugiem, ģimenei.
• Celies agri un skaties, kā aust saule, bet pa dienu nosnaudies.
• Ēd ar rokām – esi atkal bērns. Uzaicini draugus uz „bezdakšiņu” vakariņām.
• Iededz sveces un paklusē. Radi dzīvē vairāk klusuma. Mēs jau tā esam skaļi.
• Fotografē jebko un gūsti baudu un satraukumu, kad ieraugi, kas sanācis.
• Vēro pilnmēnesi.
• Lasi dzeju skaļi. Vārdi un frāzes atvērs pārsteidzošas durvis.
• Skaties kaut ko dzīvu, autentisku – improvizāciju, teātri, koncertu. Izvairies no kases gabaliem, kas sākas ar dobju balsi „Pasaulē, kur…”.
• Apmeklē galerijas. Izbaudi apdāvināta cilvēka izteiksmes veidu, gleznojot, pūšot stiklu vai veidojot podus.
• Uzraksti vēstuli. Radīt kaut ko otram ir jauki, bet tas ir arī veids, kā izkļūt no sevis.
