Sulu maģija. Izmēģinām pasaules modes kliedzienu

Jau pa ziemu salasījos žurnālus un gatavojos vasarā ienirt, tā dēvētajā, sevis „kopšanā”. Varbūt cipars pasē deva izšķirošo grūdienu, varbūt siluets spogulī, bet varbūt pie vainas šādai apņēmībai bija agrāk nemanītās krunciņas sejā. Pavisam nejauši uzdūros intervijai ar kādu aktrisi, kur viņa pieminēja sulu kūri. Un mani uzrunāja iespēja attīrīt domas un ķermeni. Turklāt lepnas vientulības baudīšana pie jūras šķita tieši tas, ko gadiem kārojies. Sacīts, darīts - parakņājos tīmeklī un atradu pāris slavenās kūres. Viena dārgāka, otra lētāka. Palasīju atsauksmes un izvēle krita par labu lētākajai – organisma attīrīšanas kūrei „ Sulu maģija” kūrorta rehabilitācijas centrā „Jaunķemeri”. Otra gan šķita prestižāka un arī viesnīcas vārds solīja labākus apartamentus, taču galavārdu teica maciņa biezums.

Uzreiz jāsaka, nebraucu tur, lai zaudētu kilogramus. Daudz jau arī nav ko zaudēt. Turklāt neticu hiperātrai bada diētu efektivitātei, jo pēc tām kā likums kilogrami nāk atpakaļ ar uzviju. Vairāk mani vilināja doma attīrīt ķermeni un kas zina, varbūt mainīt ēšanas paradumus uz visiem laikiem. Turklāt kopš Līgošanas un atvaļinājuma sākuma ēšanas maratons bija manāmi ieildzis. Un par visu vairāk alku atpūtas, miera un domu sakārtošanas. Protams, sarakstiņu turpinot, cerēju uz daudz  maz ciešamu istabiņu, laipnu apkalpošanu, mierīgu atmosfēru. Nojautu, ka par konkrēto cenu (Ls 150 – lētākā programma ar iespēju izvēlēties papildu procedūras par atsevišķu samaksu) mani negaidīs pieczvaigžņu hotelis ar šampanieti numuriņā, bet cerēju uz to labāko.

Ko sagaidīju

Bet laikam tomēr nebiju īsti gatava šim piedzīvojumam.  Kad beidzot pārkāpu ilgi gaidīto „Jaunķemeru” slieksni, sagribējās mājās. Apkalpošana bija laipna un sajutos gaidīta. Turklāt telpas bija gandrīz atjaunotas. Trūka vien’ jaunu, gaumīgāku mēbeļu. Taču man traucēja sanatorija atmosfēra - pirmais gājiens pie ārsta, vairāki simti citu pacientu ar savām veselības likstām. Cerēju tomēr uz plezīru, nevis medicīnu. Biju ieradusies tapt skaista, bet atmosfēra vedināt vedināja uz domām, ka visi vienalga novecosim un kaut kad arī nomirsim. Tā nu pirmā diena man pagāja žēlabainās ilgās pēc mājām un pinkšķēšanas telefona klausulē. Kreņķu pārņemta, pat izsalkumu nesajutu.  Labi, ka procedūras, lekcijas un fiziskās aktivitātes bija saplānotas tā,  ka laika īdēšanai neatlika visai daudz. Veiksmīgi pārvarēju pirmo emocionālo šoku un izdzīvoju, saprotot – vai saņemos un gūstu labāko no šīm 5 dienām, vai arī nomoku tās sakostiem zobiem. Paliku pie pirmā varianta. Par laimi, man bagāžā bija arī pāris dzīves gudrību grāmatas. Un labi ka tā, jo biju gaidījusi, ka mums veselīgi paskalos ne tikai kuņģi, bet arī smadzenes.  Taču nekā – sagaidīju vien grupas tikšanos ar psiholoģi. Tā nu cītīgi sekoju līdzi sastādītajam dienas plānam, brīvajos brīžos mācījos meditēt pie jūras un mana mazkaloriju piecdiennīte paskrēja vēja spārniem. Beigās bija pat žēl braukt prom, īpaši, kad citas ķermeņa attīrītājas nolēma palikt uz vēl vienu kūri.

Ēšana man kā visēdājai, kas sev neliedz neko, šķita visizaicinošākais pasākums, jo nekad agrāk nebiju ievērojusi nekādas diētas. Paldies Dieviņam, Sulu kūre nenozīmē, ka var dabūt vienīgi sulu tradicionālajā izpratnē. Ēdām regulāri, 4 reizes dienā – pārsvarā dažādas gan saldas, gan sāļas biezsulas, salātus, nedaudz tvaicētu dārzeņu un augļu. Un bez šaubām viss bija svaigs, bez mērcītēm un līdzīgiem trekninājumiem. Vai ikdienā normāli ēdošs cilvēks var izturēt tādu bada diētu? Piecas dienas – VAR! Ilgāk… nezinu. Šādu zaķu barību goda vārds nebiju ēdusi vairāk kā vienu reizi vai kā piedevu „normālam” ēdienam. Pirmajā dienā izsalkumu nejutu, bet otrajā  bija lūzuma punkts. Likās – ja atkal ieraudzīšu sulas bļodu – apvemšos. Mocīja totāls enerģijas trūkums. Likās, kājas nespēšu pavilkt, kur nu vēl pasmaidīt vai priecāties. Turklāt bastot sporta nodarbības mans bijušās sportistes lepnums atteicās. Kā jau parasti tādās reizēs, prāts uzsāka nodevīgo monologu  – „Vai man vajag zaudēt tos kilogramus? Labāk gribu būt stingra, muskuļaina! Bet fiziskajiem treniņiem vajag enerģiju! Un ar šo pārtiku es to nevaru iegūt! Es taču atbraucu te labi justies!” Vārds pa vārdam un garajā pastaigā gar jūru notiesāju aptiekā atrasto hematogenu. Jutos kā likumpārkāpēja, lai gan aizliegts mums nebija nekas. Jāatskaitās tikai savai sirdsapziņai. Notiesātā tāfelīte lielu atvieglojumu nedeva, bet izdzīvot ļāva. Trešajā dienā jau biju uz pekām. Un, jā, rīta kafijas tasi gan sev neliedzu.

Tipu tapu- augšā lejā

Es, protams, necerēju iegūt šajās dienās kādus konkrētus parametrus, bet cik liels bija pārsteigums, kad trešās dienas rītā sajutu, ka, taisni nostājoties ciskas vairs nepieskārās viena otrai. OHO! Ļoti patīkami. Limfodrenāžas efekts? Uz šo procedūru, šķiet, piestaigāšu arī turpmāk. Eksperti noteikti man aizrādīs, ka pie vainas viss pasākuma komplekss. Laiks paskrēja zibenīgi ātri, staigājot no kabineta uz kabinetu, no procedūras uz procedūru. Ar gudru ziņu grafiks bija izveidots tik saspringts, ka nebija laika domāt par ēdienu. Par laimi, mums, salātēdājām, bija izveidota īpaša ēstuvīte tālu prom no kafijas un kotlešu smaržas. Papildus 2 fiziskajām nodarbībām dienā, trenēties varēja arī uz kāpnēm, jo lifti bija bezcerīgi gausi. Nekas neatlika, kā vingrināt muskuļus, skraidelējot starp 8 viesnīcas stāviem. Procedūru loterijā izvilku laimīgo lozi, jo patika itin viss – masāžas, dūņu aplikācijas, minerālūdens vannas u.c. Nesastapu nevienu īgnu vai neizdarīgu speciālistu, netiku arī zem tās masierītes tvēriena, kurš nepatika vairākām Sulu kūres dalībniecēm.  Bonusā apguvu arī Nordic Walking jeb nūjošanu – tā nav vis vienkārša pastaiga ar nūjām padzīvojušiem cilvēkiem.

„Esam restartējuši mūsu organismu uz savādāku dzīves posmu, tagad galvenais pacietību un izturību,” tā rakstīts atvadu vēstulē no sulu kūres. Viedi! Pirmās dienas pēc kūres jūtos kā no tehniskās apkopes servisa – organisms strādā un enerģija plūst. Nemaz negribas šo jaunavīgo sajūtu sabojāt ar pārēšanos vai grabažpārtiku. Tāpat arī domas iztīrītas, bet par to varu sist uz pleca vienīgi sev – lasīju, mīlēju, domāju, piedevu, pārdomāju, lūdzos un pieņēmu lēmumus.