7 lietas, kas jāapēd septembrī. Iesaka Lolita Neimane

Kāpēc: unikālas ogas, kas spēj mazināt sliktā holesterīna līmeni asinīs. Tās izmanto arī īpaša medikamenta pagatavošanā, ar kura palīdzību ārstē urīnpūšļa infekcijas. Jaunākie pētījumi liecina – dzērvenēm piemīt spēja pasargāt no trombu rašanās riska. Tajās esošo antioksidantu pēc šīs ogas izmantojamas arī pret priekšlaicīgu novecošanos un kā profilakses līdzeklis – pret vēzi. Savukārt ogu antibakteriālās īpašības palīdzēs, ja būsi saaukstējusies. Var ar tām cīnīties pret kuņģa čūlu. Ja grasies kļūt māmiņa, tev jāzina, ka dzērvenes ir pašas gudrākās ogas. Ēd tās grūtniecības laikā un vēlāk iekļauj mazā skolēna ēdienkartē – iespējams, izaudzināsi nākamo ģēniju.

ziemai dzērvenes vislabāk uzglabāt saldētas, pārlietas ar ūdeni sterilā, aizvākotā traukā vai kaltētas. Ne velti amerikāņi izgudrojuši gardu un veselīgu našķi „kreizenes” – dzērveņu un rozīņu krustojumu (no divu vārdu – cranberries (dzērvenes) un raisins (rozīnes) salikuma). No kaltētajām ogām var izveidot ņammīgu miksli, sajaucot tās ar riekstiem, rozīnēm, sēklām, grauzdētām auzu pārslām un kaltētiem augļiem.

Sēnes

lai arī tās pārstāv pašus senākos dzīvos organismus uz zemes (radušās pirms miljards gadiem), sēnes ir maz pētītas. Tām ir maz kopēja ar augu un dzīvnieku valsti, un tās veido pašas savu mīklaino karalisti. Sēņu ir pusotrs miljons veidu, bet aprakstīti un klasificēti ir tikai 70 000. Ēģiptieši un grieķi sēnes dēvējuši par „dievu barību”, arābi – par „pērkona meitām”, „zemes sāli”, „melnajiem dimantiem” un „zemes bumbieriem”. Pravietis Muhameds apgalvoja, ka sēņu sula dziedē acis, bet senās arābietes tās lietoja, lai kļūtu vēl auglīgākas. Mūsdienās sēnes uzskata par labu olbaltumvielu avotu, tās satur arī dažādas minerālvielas, piemēram, kāliju un fosfātus. Sēnes mazina holesterīna līmeni asinīs un uzlabo sirdsdarbību.

Kā: poļu plovam ar sēnēm vajadzēs 300 g sēņu, 125 g rīsu, 1 l ūdens, 150 g pētersīļu, 150 g rīvētu burkānu, 150 g eļļas, 2 sīpolus, sāli, piparus. Novāri sagrieztas sēnes kopā ar burkāniem un pētersīļiem, pievieno sāli un piparus. Nokās. Sasmalcinātu sīpolu apcep uz pannas eļļā un nobeigumā nedaudz uzgrauzdē arī rīsu graudus. Masā iemaisi nokāsto sēņu masu. Pārlej ar sēņu buljonu un liec siltā cepeškrāsnī, līdz plovs gatavs.

skābpiena dzēriens ar skaisto nosaukumu dzimis Centrālāzijā un Kaukāzā, taču arī armēņi, tatāri un bulgāri to labprāt uzskatītu par savas nacionālās ēdienkartes sastāvdaļu. Šo zemju iedzīvotāji jau izsenis zinājuši – ja katru dienu dzersi airanu, saglabāsi jaunību un ziedošu izskatu. Diētas ārsti ieteic to likt galdā, ja iecerēts ēst daudz gaļas, piemēram, dārza svētkos, kad par galveno atrakciju kļūst grilēšana.

Kā: lai arī īpaši raudzētais jogurta dzēriens patlaban nopērkams veikalos, garšas ziņā ko līdzīgu var pagatavot arī mājās. Lūk, vairāki veidi! Jogurtu atjauc ar gāzētu minerālūdeni un sasmalcinātu ledu, saputo ar mikseri. Rūgušpienu vai kefīru atjauc ar ūdeni, pievieno šķipsniņu sāls un sasmalcinātas dilles. Var pievienot arī nedaudz citrona sulas un sīki sagrieztu svaigu gurķi.

Kāpēc: grila sezona ir lielisks laiks, kad saēsties veselīgi pagatavotu gaļu. Mājas marinādē izvilgusi un paglābta no čurkstināšanas uz pannas, tā kļūst par ēdmaņu, no kuras nav iespējams un arī nevajadzētu atteikties.

varbūt tā kā citur pasaulē?

Austrumos ir populāras marinādes no skābpiena produktiem, ko papildina ar piparmētru, pipariem, kariju, ingveru, kinzu.

Ja tīk ķīniešu virtuve, gaļu var ielikt sojas mērces, sausā vīna, ķiploku, ingvera, piparu un medus marinādē.

Grieķu recepte: ievieto gaļu granātābolu sulas un degvīna maisījumā attiecībā 4:1.

Austrālijā aitas gaļu 5 – 6 stundas notur stiprā tējā, pēc tam sadursta ar dakšiņu un ieberzē ar sīpolu. Krievijā marinādei izmanto kvasu, pievienojot tam sīpolus un medu.

Armēnijā marinādi gatavo no liela daudzuma sīpolu, dillēm, kinzas, krustnagliņām, kam pievieno citrona sulu, sasmalcinātu mīkstumu un rīvētu tā miziņu. Kā īpašo rozīnīti liek klāt 1 – 2 ēdamkarotes konjaka un vīna etiķa.  

Kāpēc: nav universālākā dārzeņa (kaut zinātnieki joprojām netiek gudri, kas tas īsti ir par „zvēru” – dārzenis, auglis vai oga) par ķirbi! Tas izmantojams pilnīgi visos ēdienos, palīdz pret saaukstēšanos, cīnās ar sirds – asinsvadu slimībām, visbeidzot – atbrīvo no bezmiega, liekiem kilogramiem un pat grumbām. Ķirbī ir daudz vitamīnu. Starp citu, karotīna tajā ir pat vairāk nekā burkānos. Turklāt izmantojams ir ne tikai mīkstums, bet arī sēklas – to eļļa bagāta ar nepiesātinātajām taukskābēm, cinku, vitamīniem. Tikai sauja, un tavs garastāvoklis būtiski uzlabosies.

ja vakaros nevari iemigt, iedzer pusglāzi ķirbju sulas vai tā novārījumu, kam pievienota tējkarote medus. Ķirbju sula arī uzlabo gremošanu, palīdz izvairīties no akmeņu veidošanās nierēs un žultspūslī, samazina holesterīna līmeni. Savukārt putriņā saberzts ķirbis palīdzēs pret ādas iekaisumiem un pinnēm, izlīdzinās sīkās krunciņas, atsvaidzinās ādu un uzlabos tās krāsu. Ķirbja masa veido viegli sagremojamas šķiedrvielas. Pievienots, piemēram, rīsiem, ķirbis rada īstu „enerģētisko biezputru”. Toties ķirbju eļļu pamatoti uzskata par salātiem vispiemērotāko, jo tā ir bieza, smaržīga un piešķir ēdienam neparastu garšu, padarot to par īstu delikatesi.

Lai tevi iedrošinātu vēl vairāk – mūsdienas ir tik daudz ķirbju šķirņu (starp citu, agrāk uzturā lietojām pat tā dēvētos lopu ķirbjus), ka vienmēr būs iespējams atrast garšas un konsistences ziņā tīkamāko.