Enerģija, kuru glabā akmeņi

„Esmu pārliecināta, ka akmens ir dzīva radība. Un tas uztver jebkuras vibrācijas, apstākļus un pārmaiņas, kas notiek ap viņu,” ir pārliecināta dziedniece, Pokaiņu svētvietas gide Asja Ramate. No mazmazītiņa smilšu grauda radies, gadu tūkstošos, bet, iespējams, pat miljonos, tas izaug par lielāku vai mazāku, regulāras vai neregulāras formas, gludu vai kraupainu akmeni. Tas sasmeļas uguns, ūdens, siltuma un saules enerģiju un glabā vērtīgu informāciju – gluži kā datora cietais disks. Ja vien akmens spētu runāt, visticamāk, tie būtu stāsti, kurus nav iespējams noklausīties, un gudrība, kuru neiespējami izzināt vienas cilvēka dzīves garumā. Varbūt labi vien ir, ka tas cieti klusē un mēs tikai ar īpašu pieeju un gribēšanu tiekam pie akmens slēptajiem informācijas dārgumiem.

Enerģija, kas akmenī

Apslēptās gudrības dēļ akmens gadsimtiem ilgi izmantots ne tikai tīri praktiskos nolūkos, bet tam piedēvētas arī dažādas, bieži vien maģiskas spējas. Savulaik tie izmantoti gaišredzībā, dziedniecībā, organisma līdzsvara meklēšanā un pat attiecību kārtošanā.

Ir akmeņi, kas ir pozitīvi un kas ir negatīvi uzlādēti. Akmens enerģētisko „noskaņojumu” vari pārbaudīt ar visai vienkāršu un sen zināmu metodi. Iekar diegā gredzenu; labāk, ja tas būtu no zelta vai sudraba, savukārt diegs – no lina, tad turi virs akmens un raugi, kādā virzienā tas kustēsies. Ja gredzena kustība notiek uz priekšu un atpakaļ, tad, visticamāk, akmens ir enerģētiski neitrāls. Savukārt, ja gredzens sāk riņķot pulksteņrādītāja virzienā, – pozitīvi lādēts, pretēji pulksteņrādītāja virzienam – negatīvi lādēts.

Uz to, cik pozitīvs vai negatīvs ir akmens enerģētiskais lauks, norāda arī tā krāsa. Piemēram, gaišas vai pelēkas krāsas granīts pārsvarā ir neitrāls un nespēj nodarīt neko sliktu. Tomēr ir gadījumi, kad pelēks akmens var līdzēt nelielu traumas sāpju gadījumos, atliek vien tam cietušo vietu piespiest.  

Pozitīvu enerģiju visbiežāk glabā sārtas krāsas akmeņi. Savukārt melnie un tumšie enerģētikas ziņā ir visai nelabvēlīgi. Tāpēc tos neiesaka novietot tuvu mājai. Paradoksāli, bet nereti šīs krāsas akmeņi mums šķiet acij tīkamākie un interesantākie. Uzmanīties vajadzētu arī no saplaisājušiem akmeņiem, jo, iespējams, tieši negatīvā enerģija, laužoties brīvībā, radījusi tādus bojājumus.

Akmens dziedinošais spēks

Dziedināšana ar akmeņiem ir metode, ko pielieto daudzviet pasaulē. Piemēram, masāža ar karstajiem akmeņiem ir sens Austrumu veselības atgūšanas veids. Dziednieciskos nolūkos izmanto gan vulkāniskos akmeņus, gan dārgakmeņus, gan pusdārgakmeņus. Savukārt mūsu senči prata lieliski ārstēt ar visparastāko granītu.  Savulaik Latvijā bijušas pat akmens dziednīcas. Ja sasāpējās kauli vai locītavas, uzsildīja akmeni un lika klāt sirgstošajai vietai, lai tas ārstētu un atņemtu sāpes. Neliela izmēra granīta akmeņus var izmantot masāžai arī mūsdienās. „Akmenī, tāpat kā cilvēka rokās, uzkrājies bioenerģētikas lādiņu daudzums. Uzsildot akmeni, ar to varam veikt akupunktūras terapijas procedūru. Terapijai parasti izmanto tos, kas vākti tīrā vietā,” stāsta Asja Ramate. Mēdz teikt, ka siltie akmeņi varot līdzēt pret veselu plejādi mūsdienu kaišu – stresu, galvassāpēm, nogurumu, lieko svaru, muguras sāpēm, locītavu traumām.

Akmens durvju priekšā

Staigājot gar jūru, grūti atturēties nepielasīt pilnas kabatas ar gludajiem oļiem, nemurcīt tos plaukstā, neglāstīt, pēcāk neaiznest mājās, lai izkārtotu uz palodzes vai sabērtu stikla traukos. Atceros, bērnībā šim kārdinājumam nekādi nespēju turēties pretim. Bet savs guvums bija jānobēdzina, jo mamma teica: mājās atnesti akmeņi nelaimi nesot. Daļēji jau taisnība viņai bija – tieši pie jūras var atrast visdažādāko enerģiju oļus.

Ja esi iecerējusi mājas pagalmā iekārtot glītu akmens dārziņu, ar piejūras veltēm gan nepietiks. Akmeņot būs jādodas arī uz kādu ceļa vai lauka malu. Cik droša vari būt par salasītajiem akmeņiem? „Ja zinām, ka akmens, piemēram, nav atradies baznīcas aizsargvalnī, nav bijis kapakmens, piemiņas vai kulta vieta, tad nav iemeslu, lai to nenestu mājās savam priekam – varbūt akmens dārza ierīkošanai, varbūt vienkārši skaistumam, bet varbūt vietai, kur siltā vasaras dienā apsēsties un atpūsties,” skaidro dziedniece.

Tomēr, ja esi nolēmusi durvju priekšā nolikt paprāvu laukakmeni, vispirms noderētu rīkstnieka padoms, kas noteiktu āderu tīklu. Ja šāda padomdevēja tuvumā nav, labāk par 20 metriem tuvāk mājai nenovieto tumšas krāsas akmeņus, lai arī cik skaisti un kārdinoši tie šķistu.

Atrodi savējo

Aplami domāt, ka viens akmens vienlaikus varēs veselu ļaužu bariņu dziedēt. „Mēs esam ļoti dažādi – energolauks, raksturi, gēni, asinsspiediens, veselības stāvoklis un daudzas citas lietas. Kas vienam būs silts, otram – auksts. Bet, ja vēlamies saņemt no akmens siltumu, mums tas jājūt,” skaidro Asja Ramate. Tāpēc, tāpat kā iespējams atrast koku, kas tevi enerģētiski uzlādē, iespējams piemeklēt piemērotu akmeni. Asja Ramate iesaka uzreiz akmenim nepieskarties – nelikt klāt rokas. Vispirms uzlūko to un ar aci nosaki – patīk tas tev vai ne, vai vēlies tam tuvoties, vai tomēr – ne. Nākamais solis – ieklausies, ko saka tava zemapziņa un intuīcija, vai šis ir vai nav īstais akmens, kam tuvoties. Pirms meklēt tuvāku kontaktu ar konkrēto akmeni, ir jāatslābinās – vari izpurināt rokas, lai uzlabotos asins cirkulācija. Tad, nepieskaroties akmenim, jātur rokas 5 līdz 10 centimetrus attālumā no tā. Piefiksē sajūtas un vibrācijas, ko saņem šajā brīdī. Ja tās ir patīkamas, uz izvēlētā akmens vari sēdēt vai gulēt, saņemt spēkus un enerģiju.

Anta Blumberga, žurnāls „Marta” / Foto: Shutterstock