Vai arī mūsdienās var izmantot latvisko Saules kalendāru?
Latviešu senā laika skaitīšanas sistēma ir vienkārša un universāla. Tā uzskatāmi stāsta par mūsu senču augsto Saules ritma izpratnes līmeni. Saules gads jeb gadskārta ir laika posms, Zemei apritot ap Sauli.
Tā iedalīta četros laikmetos – pavasarī, vasarā, rudenī un ziemā. Katrs laikmets iesākas ar savu svinamo dienu, bet laikmeta vidū ir saulgrieži.
Pavasaris iesākas ar Meteņdienu, bet laikmeta vidū svin pavasara saulgriežus Lieldienas. Vasaru ievada Ūsiņdiena, bet tās vidū svin saulgriežus Jāņus. Rudens iesākas ar Māras dienu, bet laikmeta vidū atzīmē Jumjus jeb apjumības. Ziemu ievada Mārtiņdiena, bet laikmeta vidū svin Ziemassvētkus.
Savukārt posmus starp gadskārtu svinībām sauc par laikiem, kuru nosaukumi atvasināti no dabas novērojumiem vai darāmajiem darbiem.
Ziemas laiks – starp Ziemassvētkiem un Meteņiem. Sērsnu laiks – starp Meteņiem un Lieldienām.
Pavasara laiks – starp Lieldienām un Ūsiņiem. Sējas laiks – starp Ūsiņiem un Jāņiem. Siena laiks – starp Jāņiem un Mārām. Rudens laiks – starp Mārām un apjumībām. Veļu laiks – starp apjumībām un Mārtiņiem. Ledus laiks – starp Mārtiņiem un Ziemassvētkiem.
Interesanti, ka Māras dienas mūsu senčiem bija četras: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2. februārī), Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā), Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī).
Kasjauns.lv / Foto: Lita Krone/ LETA
