"Tu tik paskat, kāds malacis. Mans dēls!" - 5 raksturīgākie tētuku tipi
Izrādās, ka vīrietis arī ir cilvēks! Piedzimstot bērniņam, viņš izjūt stresu un pat var krist depresijā. Pavisam īstā depresijā, kas nav tikai slikts garastāvoklis vai pāris negulētu nakšu nogurums.
No vīrieša – jaunā tēva tiek prasīts daudz - viņš nedrīkst izjust dusmas, īgnumu vai neapmierinājumu pret radušos situāciju. Par zīdaiņa brēkšanu viņam jābūt sajūsmā, bet nogurušo māmiņu vienmēr jāatbalsta.
Patiesībā milzīgu stresu izjūt ne tikai jaunā mamma. Jaundzimušo uzvedības pētnieks Treisijs Hogs grāmatā „Ko grib mazulis” ir sašķirojis tipiskākās tētu emocijas un stāvokļus, kas rodas viņu bērnu zīdainības periodā.
„Es to izdarīšu!”
Ir tēvi, kas grib būt klāt visam, kas saistīts ar VIŅA bērna gaidīšanas laiku, piedzimšanu un, protams, arī auklēšanu pēc tam, kad atvase nākusi pasaulē. Pamperu mainīšana, pudelītes sagatavošana, midzināšana – itin visā viņš gatavs iesaistīties. Žēl, ka tētim nav krūtis, jo tad arī zīdīšanas pienākumus viņš uzņemtos ar prieku. Ir liela veiksme, ja tēvs ir tāds – gatavs būt līdzās savam bērnam līdz pat pilngadībai un droši vien vēl ilgāk!
„Tā nav mana darīšana”
Tipiska vecmodīgā tradicionālā tēva reakcija, kas ar savas mammas pienu un sava tēva gādību ir līdz kaulam pārliecināts, ka bērnu audzināšana ir sieviešu darīšana un nekādā veidā un viņu neattiecas. Tas gan nenozīmē, ka viņš nemīl savu bērnu. Mīl! Bet labāk no attāluma, lai nav jāķēpājas ar autiņbiksīšu saturu un putriņu bļodiņām. Diezgan bieži šie tētuki pēc bērna piedzimšanas pastiprināti pievēršas karjerai, pazūd darba pienākumos, ievieš kādu jaunu, svarīgi un laiku daudz patērējošu hobiju. Viņi ir pārliecināti, ka ilgas darba stundas ir pilnīgi attaisnojamas, jo kādam jau tā lielā ģimene ir jābaro. Un viņš to dara, lai tikai nebūtu jāķēpājas ar garlaicīgo bērnu audzināšanu.
Tiesa, ir cerība, ka tad, kad bērniņš iemācās runāt un kļūst sakarīgs, arī attiecības starp tēti un bērnu sāk veidoties ciešākas un sirsnīgākas. Vienīgais, ko jaunā māmiņa šajā situācijā var darīt - nezāģēt un nemēģināt pāraudzināt vīru, salīdzinot viņu ar draudzeņu priekšzīmīgajiem lauleņiem. Nekas neiznāks, tikai strīdu būs vairāk.
„Ak dievs, kas noticis!”
Pirmo reizi paņemot rokās jaundzimušo, šie tēvi ir pārbijušies kā diegi. Pilnīgi iespējams, ka viņš kopā ar sievu ir apzinīgi apmeklējis topošo vecāku nodarbības, kopā mācījušies elpošanas pozas un viņš ir piedalījies dzemdībās, bet tiklīdz viņa rokās ir trausls bērniņš, viņš jūtas kā zilonis trauku veikalā. Ja nu viņš izdara kaut ko nepareizu un šausminošu!
Tie ir ļoti rūpīgi tēvi, kas sevi gatavo teorētiski, bet dzīvē netiek galā ar milzīgo atbildības nastu, kas nu spiež viņa plecus. Ja nu mazulis nomirst miegā? Bet kā es spēšu samaksāt par viņa studijām? Atgūstot ticību savām spējām un pārliecinoties, ka bērniņš nav nemaz tik trausls un neplīst jau no tā viena, ka uz viņu nepareizi paskatās, šie vīrieši kļūst labi tēvi. Tāpēc sievietei ļoti jācenšas novērtēt dažreiz neveiklos palīdzēšanas mēģinājumus. Un slavējiet, lai tētuks zina, ka viņš var!
„Tu tik paskat, kāds malacis. Mans dēls!”
Lepnais tētis ir kā pāvs, kas nespēj vien lepoties ar savu burvīgo atvasi. Viņš ne tikai uzskata, ka viņa bērnu mīl un dievina visi, bet nereti arī pārspīlē savu nenovērtējamo lomu bērna neatkārtojamās personības izaugsmē. „Sieviņai ļauju naktīs izgulēties. Ar visu tieku galā pats, „ viņš slavina sevi pie viesību galda. Nejaukā īpašība ir tā, ka viņš nekautrējas visu laiku pielabot sievas izdarīto, nedaudz pakritizēt viņas audzināšanas metodes un visu izdarīt labāk viņas vietā. Diezgan kaitinoši, vai ne? Neļaujiet viņam to darīt!
„Bērns? Kāds vēl bērns?”
Ja bērniņa piedzimšanas brīdī jaunajam tētim ir svarīgāki biznesa projekti vai iesākti mājas darbi, iespējams, jums ir ticis tieši šis tipiņš – noliedzējs. Iespējams, ka viņi vēl īsti nespēj vai negrib pieņemt situāciju, kurā ir skaidrs, ka dzīve neatgriezeniski mainīsies. Bērns to mainīs un tētim ar to būs jārēķinās. Viņi bēg no jaunās situācijas, izliekoties, ka vispār jau nekas nav noticis, un turpina dzīvot pa vecam, proti, pārāk nerēķinoties ar izmaiņām ģimenes sastāvā.
Šiem jaunajiem tētim burtiski jāliek iesaistīties zīdainīša kopšanā, lai viņi ātrāk pieņem, ka tas bērns patiešām eksistē un nav nekāds mazais murdziņš. Ja jaunā māmiņa ļaus visam ritēt savu gaistu, var izrādīties, ka tētis tā arī paliek par statisku figūru pie datorekrāna ar oficiālo nosaukumu „tēvs”. Bet sieviete varēs rauties par visiem viena. Kamēr sieva gatavos vakariņas un pārbaudīs bērnu mājas darbus, viņš atpūtīsies uz dīvāna ar pārliecību, ka „Bērni? Kādi vēl bērni!?”
