Mazā Gabriela tētis Andris veseļojas! Ģimene pateicas par atbalstu

Mēs - Kristkalnu-Tauriņu ģimenīte - esam pārliecinājušies, cik daudz pasaulē ir atsaucīgu cilvēku. Pagājušajā gadā, kad nonācām neapskaužamā situācijā, mums bija nepieciešama ārkārtīgi liela palīdzība un Jūs visi tiešām, sadevāties rokās un palīdzējāt mums.

Diendienā es saņēmu neskaitāmi daudz pozitīvu, uzmundrinošu vēstulīšu. Man ikdienā neviena nebija blakus, un vienai nācās galā tikt ar visiem darbiem un pienākumiem. Lasot jūsu vēstules, es tiešām ieguvu gan emocionālu, gan psiholoģisku atbalstu, kas ļoti mani morāli stiprināja.

Par to es neizsakāmi pateicos jums!

„Spēcīgākās” rindiņas es sūtīju vīram uz slimnīcu (tādu bija ļoti, ļoti daudz) un viņam asaras ritēja, apzinoties, cik daudz mums nepazīstamu cilvēku vēlas atbalstīt, cik daudzi lūdza un lūdz joprojām. Pateicamies katram, kas kaut reizīti iedomājās par mums. Jūsu pozitīvās domas un lūgšanas tiešām ir uzklausītas!

No sirds sakām paldies visiem, visiem mūsu atbalstītājiem!!!

Nav iespējams izteikt vārdos, cik liels spēks ir Jūsos!!!

Pēdējais gads mums bija ārkārtīgi grūtu šķēršļu pilns, bet šobrīd jau varam viegli uzelpot.

Andrim transplantācija ir pozitīvi veikta, Viļņas Universitātes slimnīcas ārsti izdarīja brīnišķīgu darbu, Andris visu izturēja un šobrīd jau notiek atveseļošanās process.

Gāja, protams, smagi, bet, kad zinām, kāds ir mērķis, tad vēlēšanās izdzīvot un spēks izturēt ir neizmērojami liels. Jāatzīst, ka mūsu mazais dēliņš, bija fantastisks enerģijas lādiņš mums abiem, dzinulis uz ātrāku un veiksmīgāku izdošanos. Ne velti mēs viņu nosaucām par Gabrielu – kā eņģelis viņš mums stāv klāt un sargā savus vecākus, dod mīlestību un vieno mūs!

Arī donors, kura šūnas tika ievadītas Andra organismā, atsūtīja uz slimnīcu skaistu kartīti ar veiksmes vēlējumiem, kas bija pārsteigums gan ārstiem, gan Andrim, jo šādu rīcību no donora puses mediķi vēl nebija piedzīvojuši.

Šobrīd noris atveseļošanās periods.

Tā kā situācija stabilizējās, lai Andrim nebūtu viss šis laiks jāpavada slimnīcā, mēs ar ārstu atļauju esam apņēmušies dažādas medicīniskas procedūras veikt mājās, jo ir ļoti grūti būt tik ilgi šķirtam no ģimenes, atrasties vienā telpā mēnešiem, nedzirdot savu valodu un nesajūtot savus tuviniekus.

Andris vēl nav izrakstīts no slimnīcas, taču palaists uz mājām, vien katru nedēļu ir jābraukā uz Viļņu atrādīties ārstiem un veikt analīzes.

Situācija jau ir daudzsološa, Andris veseļojas, un organisms ar katru dienu atjaunojas un stabilizējas arvien vairāk.

Šis pavasaris mums ir tik brīnumjauks...

Mēs izejam visi trīs uz parku pastaigā... laimē starojam, smaidām, jo esam viens otram blakus, varam saspiest viens otra roku, samīļot un vienkārši baudīt laiku kopā. Dzīve, tā tomēr ir tik skaista!!! Apzinoties, ka mums ir dota otra šāda iespēja, sajūsmā gribas spiegt un lēkt augstu, augstu...!!!

Arī Mīlestībai un optimismam ir ļoti liels spēks, nekad nedrīkst pazaudēt to, ir jācenšas pie tā noturēties, jādomā tikai par pozitīvu iznākumu un par vēlmi dzīvot!!! Tad tik tiešām var uzveikt neticamas lietas.

Protams, ar jūsu palīdzību mēs visi kopā to esam izdarījuši!!!

Sakām paldies liels visiem ziedotājiem, kas kaut santīmu ziedoja un joprojām ziedo Andra ārstēšanai, kā arī rehabilitācijai, kas vēl tikai ir priekšā. Mēs neizsakāmi pateicamies jums, cilvēki, par tik lielu vēlēšanos palīdzēt!

Paldies, ka saklausījāt mūsu palīdzības saucienu un nepalikāt vienaldzīgi!

Pašlaik ārstu prognozes ir ļoti labas un, cerot tikai uz veiksmīgiem panākumiem ārstēšanās procesā, ticēsim, ka viss tiešām noritēs tik labi un Andris varēs savienot rehabilitācijas laiku ar darba gaitām, jo viņš ir ļoti sasparojies un apņēmies vasarā atgriezties savā darbības sfērā..

Šis laiks ir mums bijis ļoti pamācošs, un mēs zinām, ka viss kas notiek, tiešām notiek tikai uz labu! Nedrīkst ne brīdi padoties un ir jātiecas ar visiem spēkiem uz priekšu. Mēs esam izturējuši un esam ļoti laimīgi, kad varam atkal būt kopā! Šīs sajūtas ir neaprakstāmas!

Šo mūsu stāstu es rakstu cilvēkiem, kas atsaucās uz

, kas tika publicēts pagājušajā gadā!

Lielākā daļa atbalstītāju lasa manas dienasgrāmatas portālā draugiem.lv , kur es regulāri aprakstīju vīra ārstēšanās gaitas, bet, tie kam nav pieeja šim portālam, es nolēmu uzrakstīt tādu kā mazu atskaites stāstiņu par mūsu šī brīža situāciju.

Paldies arī tiem ziedotājiem, kas ik pa laikam apjautājas, kā mums klājas, kas joprojām ziedo un novēl veiksmīgu izdošanos!

Ja rodas kādi jautājumi, ieteikumi vai vienkārši vēlaties mums ko pastāstīt, lūdzu rakstīt man e-pastu (adrese:

) vai arī vēstuli portālā Draugiem.lv. Es vienmēr atbildu!