Zeltiņa: ja sieviete pasmaida, itāļi to uztver kā interesi par vīrieša personību

Lidojot no Losandželosas ar kompāniju Alitalia un vērojot itāļu stjuartes, aizdomājos, kas veido tā saukto itāļu galda kultūru un viņu ikdienas paradumus. Iespējams, viss neattiecas tikai uz etiķeti, taču zināmā mērā nosaka itāļu sadzīves ieradumus no paaudzes paaudzē. Piemēram, galda klāšana un ēdiena pasniegšana.

Itāļu ģimenēs, pat klājot galdu ikdienas ēdienreizei, nav pieņemts lietot papīra salvetes.Tikai glīti salocītu auduma salveti, un tādas vienmēr atradīsiet arī ļoti demokrātiskos restorānos. Klājot galdu viesībām, itāļi noteikti lieto apakššķīvi un lielu nozīmi pievērš tam, kādus galda piederumus un kādā secībā kārto. Glāzēm un karafēm vīnam un ūdenim ir ļoti liela nozīme. Tāpat galda rotājumiem – svaigiem ziediem.

Arī ēdienus pasniedz noteiktā secībā. Protams, to visu varētu neievērot, bet man kā saimniecei tas ir izaicinājums, un to visu gādāju ar lielu prieku. Itāļiem patīk vakariņošanas process. Tas ilgst aptuveni 3 – 4 stundas un tiek aizvadīts tērzējot.

Starp citu, restorānos vakariņās reti var dzirdēt mūziku, bet tagad saprotu, ka pat fona mūzika liegs itāļiem darīt to, kas viņiem patīk vislabāk – daudz un skaļi smieties un sarunāties!

Ja es gatavotos ielūgt viesus vakariņās, man būtu jāparūpējas par vairākiem ēdieniem:

1.    L’ANTIPASTO – nelielas uzkodas, ko pasniedz pie šampanieša.

2.     LA ZUPPA – kāda no visdažādākajām zupām.

3.     LA PASTA – variācijas ir dažādas, itāļiem pastu ir simtiem.

4.    LA PRIMA PIATTA – kaut kas viegls pēc manas izvēles, piemēram, tā pati mocarella ar tomātiem un baziliku, pesto.

5.     LA SECONDA PIATTA  – otrais ēdiens ar gaļu vai zivi.

6.    L’INSALATTA – salāti, ko nekad neliek uz viena šķīvja ar otro ēdienu, bet vienmēr servē atsevišķi).

7.    IL DOLCE – saldumi vai saldējums vai IL GELATO (augļi).

8.    IL CAFFE – kafija.

Labais tonis paredz arī celt galdā kādu no itāļu iecienītajiem liķieriem – AMARO un LIMONCELLO. Tos parasti pasniedz pēc deserta. Kā viņi joko – labākai gremošanai, bet es gan tam īsti neticu.

Starp citu, ja latviešiem pēc svētku kūkas baudīšanas ir paradums kādu gabaliņu iedot vecmāmiņai vai brālim, kurš netika uz ballīti, tad Itālijā šādu laipnību labāk neizrādīt.Tāpat neieteiktu dalīties ar saviem kulinārijas eksperimentu rezultātiem, ja vien tas nav vesels gabals kaut kā, ar ko varat uzcienāt itāļu draugus.

Itāļiem patīk demonstrēt savu pārticību. Mēs esam pieraduši dalīties ēdienā, un tas nav pieticīgu dzīves apstākļu, bet tīras laipnības dēļ. Itālijā tā nav pieņemts.

Man kaimiņos dzīvo jaukta ģimene – amerikānis un itāliete. Kad Gregs vienvakar ienesa man gabalu paša gatavota laša, jo zināja, ka nedēļu neesmu bijusi mājās, es biju aizkustināta līdz sirds dziļumiem. Viņš Itālijā dzīvo jau 25 gadus un bieži joko, ka joprojām ir lietas, par kurām nepārstāj brīnīties. Arī mani daudz kas pārsteidz. Piemēram, tas, ka ģimenēs pie galda nesaka paldies par maltīti. To dara  tikai lūgtās vakariņās un tikai gadījumos, kad mājās ir daudz viesu. Tad viesi ļoti slavē ēdienus, kas viņiem garšojuši. Mani pārsteidz, ka, nākot ciemos, itāļi nekad nenovelk apavus. Kad jautāju, kāpēc, man atbildēja, ka viņi nevēloties rādīt savas pēdas. Tāda opcija, kā paņemt līdzi pārvelkamos apavus vai čībiņas, arī neeksistē. Labais tonis ir lāčot iekštelpās ar āra apaviem.

Vēl kas. Ja sievietei ir attiecības, pavisam droši viņa Itālijā var aizmirst par vakariņu apmeklēšanu kopā ar kādu paziņu – vīrieti. Savukārt, ja esat vientuļa un tiekat aicināta vakariņās – zināt, ka pilnīgi noteikti vīrietis vēlas veidot ar jums attiecības. Pēc uzsmaidīšanas un atbildes smaida garāmgājējiem Amerikā savu instinktu pasmaidīt Itālijā es atstāju mājās. Vīrieši to diemžēl uztver kā neviltotu interesi par savu personību.

Boloņā man ir divas draudzenes – francūziete Jūlija un Fannija, kuras vecāki ir francūziete un itālis. Šīm meitenēm nav pastāvīgu draugu, viņas bieži tiekas ar saviem paziņām vīriešiem, taču vakariņas ar viņām un viņu paziņām nav domātas itālietēm, kurām ir pastāvīgi draugi. Kāpēc ? Atbilde ir vienkārša: tāpēc ka tas bojā itāļu sievietes reputāciju. Sieviete, kurai ir attiecības, Itālijā nekad neapmeklē  kompānijas, kurās ir nepazīstami vīrieši. Un neviens itāļu vīrietis nevēlas, ka viņa draudzene rada iespaidu, ka ir brīva. Vismaz  30 – 50 gadu vecu cilvēku lokā, kurus redzu sev apkārt diendienā, tā ir.

Itālija ir pārsteidzoša valsts.  Katra diena tajā man nes kādu jaunu atklājumu.