Modes vēstures šķērsgriezums
Izstāde Piegriežot modi. Eiropas tērpi detaļās, 1700. – 1915. (Fashioning Fashion. European Dress in Detail, 1700 – 1915), kas šobrīd skatāma Vācijas vēstures muzejā Berlīnē, ir viena no pēdējā laika izcilākajām modes vēsturei veltītajām izstādēm – teju obligāts pieturpunkts visiem modes interesentiem un, jo īpaši, studentiem.
Kaut tālab vien, ka Eiropas izstāžu telpās nebūt ne bieži iespējams skatīt tik izcilu vēsturisko tērpu kolekciju, kuru vienlaikus pavada arī lieliski uzrakstīti izzinoši teksti – par sava laika vēsturi, ieradumiem, dažādām aktuālās modes, dzīvesstila un tehnoloģiju niansēm.
Izstāde- Piegriežot modi
Izstādes fokusā ir vērienīgās estētiskās un arīdzan tehnoloģiskās attīstības pārmaiņas, kas piemeklēja Eiropu laikposmā no apgaismības laikmeta līdz Pirmajam pasaules karam – siluetos, piegriezuma tehnikās, tērpu apdarēs.
Atsevišķa izstādes sadaļa veltīta tikai tekstilam, līdzās krāšņajiem audumu paraugiem un tērpiem atklājot arī virkni zīmīgu vēsturisku detaļu. Piemēram, ņemot vērā iespaidīgās audumu izmaksas (tie bija ievērojami dārgāki nekā pati tērpa šūšana), 18. un 19. gadsimtā tos pāršuva neskaitāmas reizes un izmantoja atkārtoti, līdz tie, vārda burtiskajā nozīmē, izjuka.
Izstādē skatāmi arī tērpi no Pola Puarē leģendārās 1911. gada 1001 nakts pārtijas, kura savā ziņā uzskatāma par toreizējās franču aizraušanās ar orientālismu putukrējumu. Eksponātu vidū ir arī turbāns, kas ballē rotājis Puarē sievu Denisi – kā viņa ekstravagantā harēma karalieni.
Savukārt 20. gadsimta sākumā tapis fetiša objekts – gari, melni šņorzābaki uzjundī asociācijas ar Bunjuela Istabenes dienasgrāmatām (1964.), vienlaikus akcentējot korsešu un šņorzābaku duālo (ierobežošana un atbrīvošana), erotiskā simbolisma piestrāvoto dabu, ko, starp citu, savos tā laika Parīzes kurtizāņu portretos tik precīzi iemūžinājis Tulūzs-Lotreks. Korsetes vai zābaki ar neproporcionāli iespaidīgo šņorīšu daudzumu, kas ne tikai jāaizsien, bet arī jāatsien, tādējādi paildzinot erotisko izģērbšanās procesu.
Izstāde uz Berlīni atceļojusi no Losandželosas apgabala mākslas muzeja, un nenoliedzami intriģējoša tās sastāvdaļa ir arī nelielā filmiņa, kas stāsta par izstādes tapšanas procesu un filigrāno, teju juveliermeistara cienīgo attieksmi, ar kādu tiek kopts un saudzēts katrs no eksponātiem – katra trauslā vēstures liecība.
līdz 29. Jūlijam, Unter den Linden 2, www.dhm.de
Una Meistere, Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliem
