Mūsu kāzu ceļojums uz Turciju

Patiess stāsts, kas daudzkārt mums pašiem liek aizdomāties par zīmēm, ko brīžiem nenojaušam vai neievērojam, vai cenšamies neievērot. 2007. gada ziemā es pieņēmu bildinājumu no sava drauga. Kāpēc, kāpēc gredzeniem ir spēks? Stāsts ir pavisam īss un vienkāršs...

Bildinājuma mirklī abi bijām apmulsuši no pozitīvajām emocijām, un gredzens tika uzvilkts uz nepareizā pirksta. Prieka saucieni pēc jauno ziņu vēstījumiem ģimenei, draugiem un kaimiņiem, taču man šīs nozīmīgās dienas vakars izvērtās asarās. Gredzenu nevarēju vairs novilkt, pirksts satūka, kaimiņi nāca palīgā ar visādām metodēm, bet – rezultāta nekāda. Pēc ilgām mocībām mani atbrīvoja no gredzena ar enerģijas palīdzību, pamazām virzot to no pirksta nost. Pirksts bija pamatīgi samocīts un sāpīgs. Tā ir zīme – skaļi smējās kaimiņi, tas nozīmē uz mūžu! Pamazām sākām gatavoties kāzām, un 2007. gada vasarā ar baltiem ziediem ietērptā baznīcā mēs viens otram teicām “jā” vārdu.

Kopš šā mirkļa mana un vīra dzīve ievirzījās jaunā ceļojumā, jo nu bijām ģimene.

Tieši tā – ceļojumā, kas mūs veda pretī nezināmajam, un mēs bijām gatavi uzņemt it visu, lai būtu laimīgi. Pēc kāzām devāmies medusmēneša ceļojumā. Tas bija fantastiski, neaprakstāmi skaisti un patiesi. Divi cilvēki savā dzīvē varēja izbaudīt brīnišķīgu atpūtu Turcijā. Saulainajā un iespaidiem bagātajā Turcijā! Apmeklējām Pamukkale baltās klintis, Cleopatra’s baseinus, seno pilsētu Hieropolis, zīda paklāju ražotnes, vīna pagrabus un saulaino, zili zaļajos toņos ieskauto brīnišķīgo pludmali. Mēs bijām laimīgi, un aizvien mūs pārņem šī laimes sajūta, ka veldzējamies atmiņās par piedzīvoto Turcijā. Pēdējā dienā pirms braukšanas mājās mūsu ceļojums varēja beigties skumīgi... Es gandrīz pazaudēju mūsu mīlestības apliecinājuma simbolu – gredzenu. Atrodoties pie spoguļiem dāmu istabā, ķemmējot matus, pēkšņi gredzens no pirksta lidoja pret spoguli un, veicot neskaitāmus apļus izlietnē, iekrita pašā tās dziļākajā punktā. Es iesaucos, ārprāts, pieskrēju klāt un skatos – gredzens nav iekritis dziļāk caurulē, bet, spoži spīdot, gaida savu īpašnieci! Kas tā bija par laimi, ka varēju to uzvilkt atpakaļ uz pirksta! Steigšus gāju pie vīra un dalījos savos īsā mirkļa pārdzīvojumos.

Prātam neaptverami jau paskrējuši pieci gadi, bet šīs izjūtas nav izgaisušas. No šā ceļojuma es vienmēr atcerēšos, cik daudz bijām apņemti ar mīlestības viļņiem un atvērti jauniem, fantastiskajiem iespaidiem saulainajā zemē! Es pilnībā prātā uzburu šo skaisto ainu un prātoju, cik dziļi daudzie iespaidi ir noglabāti sirdī. Jā, pieci gadi, vai tas ir daudz vai maz... To ir grūti pateikt, bet tās atmiņas, tās paliks un dzīvo ar mums. Cilvēkiem ir dota iespēja ceļot, iegūt un uzņemt pozitīvu enerģiju no ceļojumos redzētā. Līdz ar to tas būtu mūsu vēstījums visiem – ceļojiet, un jūs būsiet laimīgi! Pēc medusmēneša pagāja divi gadi, un mūsu ģimenē ienāca pirmais bērniņš, kas mūs savukārt bija nolūkojis zili baltajā Krētā. Pēc vēl viena gada mūsu ģimenē ienāca otrs bērniņš, un esam jau četratā. Visi laimīgi turpinām iesākto ceļojumu ar izvirzītiem mērķiem, ieliekot savu mīlestību mūsu mīļajos eņģelīšos. Secinājums viens – gredzeniem ir spēks!