Mazākajā Latvijas skolā šogad mācās deviņi skolēni; lielākajā - 1571

Vismazākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Preiļu novada Priekuļu sākumskolā. Savukārt lielākais skolēnu skaits šogad reģistrēts Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kurā mācās 1571 skolēns.

Sākumskolu vidū, kā minēts iepriekš, mazākā ir Priekuļu sākumskola, turpretim lielākajā sākumskolā - Jelgavas 4.sākumskolā - reģistrēti 967 bērni.

Mazākā Latvijas pamatskola šajā mācību gadā ir Dunavas pamatskola Jēkabpils novadā - šajā izglītības iestādē mācās 17 skolēni. Gandrīz 45 reizes vairāk skolēnu ir lielākajā pamatskolā - Jēkabpils pamatskolā šogad mācās 761 skolēns.

Savukārt par mazāko vidusskolu Latvijā šogad kļuvusi Istras vidusskola Ludzas novadā - tajā mācās 49 skolēni. Lielākā vidusskola ar gandrīz 29 reizes lielāku skolēnu piepildījumu ir Rīgas Purvciema vidusskola, kurā reģistrēti 1403 izglītojamie.

Ģimnāziju vidū mazākā šī izglītības līmeņa skola Latvijā atrodas Rīgā - tā ir Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzija, kurā ir 108 izglītojamie. Tāpat Rīgā atrodas arī lielākā ģimnāzija, kas vienlaikus ir lielākā izglītības iestāde visā valstī - Rīgas Klasiskā ģimnāzija.

Skolēnu skaita izkliedētība vērojama ne tikai visas valsts teritorijā, bet arī pilsētu vai novadu ietvaros. Piemēram, Rīgā skolēnu skaits starp mazāko un lielāko izglītības iestādi atšķiras gandrīz 15 reizes.

Šajā mācību gadā kopējais izglītojamo skaits Latvijā pašvaldību izglītības iestādēs palicis gandrīz nemainīgs.

Kā liecina aktuālie dati par skolēnu skaitu 2016./2017.mācību gadā, šogad 119 pašvaldībās kopumā pašvaldību izglītības iestādēs mācās 243 607 izglītojamie. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kopējais izglītojamo skaits ir samazinājies par 0,2%.

Ja skolēnu skaits pašvaldību izglītības iestāžu 1.-12.klasē kopumā pieaudzis par 0,5% jeb 1094 izglītojamajiem, tad piecus un sešus gadus vecu izglītojamo skaits valstī kopumā sarucis par 4,3% jeb 1537 bērniem.

Ja raugās uz pašvaldībām, kurās skolēnu skaits ir samazinājies, tad izglītojamo skaits kopumā faktiski sarucis visā valstī, savukārt izglītojamo skaita pieaugums noticis galvenokārt Pierīgas reģionā.

Lielākais izglītojamo skaita kritums fiksēts Vecpiebalgas novadā, kur piecgadīgo un sešgadīgo bērnu, kā arī 1.-12.klašu izglītojamo skaits gada laikā sarucis par 16%. Par vairāk nekā 10% kopējais izglītojamo skaits krities trīs pašvaldībās - Vecpiebalgas novadā, Rundāles novadā (12,8%) un Raunas novadā (12,1%).

Kopējais izglītojamo skaits trīs pašvaldībās palicis nemainīgs. Neskatoties uz izglītojamo skaita svārstībām atsevišķos izglītības posmos, kopumā izglītojamo skaits Jaunpiebalgas novadā, Pāvilostas novadā un Pļaviņu novadā nav mainījies.

Lielākais izglītojamo skaita pieaugums fiksēts Mārupes novadā, kur audzis gan piecus un sešus gadus vecu bērnu skaits, gan arī 1.-12.klašu skolēnu skaits - attiecīgi par 10,9% un 12,1%. Kopumā izglītojamo skaits šajā pašvaldībā pieaudzis par 11,9%, šogad sasniedzot 2615 izglītojamos.

Latvijā vienā izglītības iestādē šogad vidēji mācās 302 skolēni.