Aptauja: darbinieki par savu priekšnieku labprātāk vēlētos vīrieti, nevis sievieti
Pēc aptaujas dalībnieku domām, priekšnieka dzimumam neesot lielas nozīmes, tomēr, ja būtu iespēja izvēlēties, darbinieki labprātāk strādātu vīrieša, nevis sievietes vadībā.
Dzīvesstils

Aptauja: darbinieki par savu priekšnieku labprātāk vēlētos vīrieti, nevis sievieti

Jauns.lv

Vairāk nekā puse - 56% - aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka priekšnieka dzimumam nav pilnīgi nekādas nozīmes, vienlaikus atzīstot, ka izvēles gadījumā labāk strādātu vīrieša vadībā, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS oktobrī veiktā aptauja.

Aptauja: darbinieki par savu priekšnieku labprātāk...

Kā biznesa portālu "Nozare.lv" informēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, aptaujas dati norāda, ka priekšnieka dzimumam neesot nozīmes, tomēr, ja būtu iespēja izvēlēties, 32% labāk strādātu darbavietā, kur priekšnieks ir vīrietis, bet tikai 8% par priekšnieci labāk izvēlētos sievieti.

Pētījums atklāj, ka priekšroku vīriešiem dotu gan sievietes, gan vīrieši, turklāt sievietes pat nedaudz biežāk - 33% gadījumu ir atzīmējušas, ka labāk par priekšnieku vēlētos redzēt vīrieti. Saskaņā ar aptaujas datiem priekšroku sievietei kā vadītājai dotu attiecīgi tikai 9% sieviešu un 7% vīriešu. Savukārt vīrieši nedaudz biežāk kā sievietes ir atzinuši, ka, viņuprāt, priekšnieka dzimumam nav nozīmes - attiecīgi atbildējuši 59% vīriešu un 53% sieviešu.

Tikmēr krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ievērojami biežāk nekā tie, kas ģimenē sarunājas latviešu valodā, par labākiem priekšniekiem uzskata vīriešus. To respondentu īpatsvars, kuri domā, ka labākas priekšnieces ir sievietes, abās valodu grupās ir vienāds - 8%.

Tāpat pētījums atklāj, ka tie iedzīvotāji, kuriem ir augstākā izglītība - 38%, un kuri ietilpst augstāko ienākumu grupā - 41%, biežāk nekā vidēji izvēles gadījumā par priekšnieku izvēlētos vīrieti.

Līdzīgu pētījumu sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica arī 2008.gada oktobrī. Salīdzinot toreiz veiktās aptaujas datus ar pašreizējiem, atklājas, ka pēdējo četru gadu laikā ļoti nozīmīgas izmaiņas Latvijas iedzīvotāju vērtējumos nav notikušas, lai gan kopumā iedzīvotāju vidū vēlme priekšnieka amatā redzēt vīrieti par diviem procentu punktiem ir pieaugusi, norāda Kaktiņš.