Mans vienas nakts loms: seši vīrieši

Pēc vairākkārtējas drēbju pārcilāšanas skapī izvēlos iemīļotos svārciņus, nedaudz izaicinošu krekliņu, ieveidoju matus, uzkrāsoju lūpas ar košāko lūpu krāsu, kāda vien manā kosmētikas makā atrodama, uzvelku augstpapēžu kurpes un varu doties nakts piedzīvojumos. Ar draudzeni izdomājam doties uz nelielu klubiņu Rīgas centrā. Tieši tas, ka klubs ir neliels, piešķir sanākušajai publikai kopības sajūtu. Lai arī neredzu daudz pazīstamu seju, jūtu, ka visi esam savējie. Kāpēc gan ar kādu no skaistajiem puišiem nevarētu iepazīties?

Ar draudzeni jau laikus ierodamies klubā, lai jau pašā nakts sākumā varam izvērtēt, ar kuriem vīriešiem iepazīties, ar ko viņi atnākuši kopā, kur atrod vakara apmešanās vietu. Drosmei pie bāra pasūtām rumu ar kolu. Jūtu, kā ar katru nākamo kokteiļa malku mans smaids sejā kļūst arvien platāks, acis spīdīgākas, mēle atraisās. Abas cītīgi diskutējam par sabiedrībā valdošo stereotipu – izrādās, es neesmu vienīgā, kura gaida pirmo soli no pretējā dzimuma pārstāvja, lai iepazītos. Izrādās, abas (un iespējams, arī pārējās sievietes, kuras domā līdzīgi kā mēs) baidāmies būt atraidītas. Uzreiz iedomājos, kas notiks, ja pieiešu pie kāda simpātiska vīrieša klāt, uzaicināšu uz deju vai tāpat centīšos sākt ar viņu sarunu, bet beigu beigās saņemšu atteikumu. Taču, tā runājot, manas acis arvien vairāk un vairāk kavējās pie kāda pievilcīga vīrieša acīm.

Pēc 15 minūšu flirta vairs neizturu...

Sākumā saskatīšanās mirkļi bija īsi, jo sevī uzreiz nevaru pārvarēt kautrību, taču atceros vakara sākumā doto solījumu, ka šovakar es būšu tā, kas iepazīstas, un skatos tik tālāk. Un kas par to, ja ar šo vīrieti neiepazīšos? Taču redzu, ka tā nemaz nebūs, jo arī pretējā bāra pusē sēdošais šķiet ieinteresēts. Pēc aptuveni 15 minūšu flirta neizturu un ar roku pamāju viņam, kaut arī sirds par šādu izdarību lec pa muti ārā. Jā, un tad jau viņš nāk, nostājas tieši man blakus, un sākam sarunāties. Viņu sauc Jānis, viņš ir ieradies klubā kopā ar draugiem, jo vienam no viņiem ir dzimšanas diena, taču tad viņš ieraudzījis smaidīgu meiteni, ar kuru sagribējies ļoti iepazīties. Kad aicinu Jāni dejot, viņš taktiski skaidro, ka viņam dejot nepatīk, bet es gan lai tikai eju, kā nekā piektdienas vakars taču – jāizdejo pa nedēļu uzkrātais stress. Bet mēs gan jau vēl saskriesimies. Taču tā vairs tajā vakarā arī nesaskrējāmies.

Nekad neesmu varējusi atturēties no dejošanas skaistas mūzikas pavadībā, un arī šoreiz ne. Dejoju, un atkal jau manas acis šaudās, līdz mirklim, kamēr saskatos ar garu, tumšmatainu vīrieti, kurš saulē skaisti iededzis. Dejojot jau ilgi flirtēšana nesanāk, pietiek ar vienu acu skatienu, kad dejoju ar nupat ieraudzīto vīrieti. Mēs abi kopā skaisti iekļaujamies dejas ritmā, kad dzirdu, manā ausī skan jautājums: “What is your name?” Izrādās, esmu nogrābusi itāli, kurš nu jau paguvis mani iepazīstināt ar saviem draugiem – arī ārzemniekiem, bet jau pēc trešās dziesmas klārē man austiņā, ka šeit esot ļoti karsti, varbūt mēs varētu kopā iziet nedaudz atvēsināties un pamaigoties. Uz ko es skaidri lieku manīt, ka nevēlos ar viņu nekur iet prom. Man šeit pat ir labi.

Mazais itālis vārdu "nē" nemaz nedzird

Taču, tikko kā aiz apvāršņa nozudis šis itālis, pie manis klāt jau cits – viens no tiem draugiem, ar kuriem tikko esmu iepazīstināta. Viņš vaicā, vai drīkst ar mani padejot, bet vārdu “nē” nemaz nedzird. Izdomāju, ka pēc vienas dejas gan jau nenomiršu, bet pēc trešās reizes, kad mazais itālis (kā viņu iesaucu, jo vārdu nemaz nejautāju) alkohola reibumā uzkrita man virsū, es pateicu, ka dodos prom. Cik tad var, tā dejot. Bet ko šis? Man seko, pat pēc tam, kad ne tikai es, bet arī manas draudzenes vairākkārt teikušas, lai liek man mieru. Taču kad mazais itālis man jautāja, cik gadu, atbildēju pirmo skaitli, kas angļu valodā iešāvās prātā – sakot, ka man ir tikai divpadsmit gadu. Šaubos, vai viņš noticēja, bet nopietnā balsī atbildēja, ka tad gan es esot par jaunu, un aizgāja.

Izrādās, ļoti jauks iepazīšanās veids ir arī pie tualetēm, jo īpaši tām, kur atsevišķi nav norādīts, kuras domātas vīriešiem, kuras – sievietēm. Ar vēl vienu simpātisku puisi iepazinos tieši tur, vaicājot, vai viņš stāv rindā. Protams, ko gan citu viņš varētu darīt, bet, manuprāt, ļoti vienkāršs veids, kā sākt sarunu. Papļāpājām par klubiņu, par to, kāda šeit skan mūzika, cik jauki cilvēki šovakar sanākuši, dzirdēju arī šā vakara pirmo komplimentu, ka ļoti skaisti smaidu. Taču pēc tam, kad iznācu no tualetes, viņš mani uzaicināja kopīgi padejot. Ar Mārtiņu (nupat iepazīto puisi) bija tik viegli sarunāties un kopā dejot. Bet pēc dažām dejām jau atvadījāmies, jo viņu, redz, gaida draudzene. Kas, protams, manām ausīm bija negaidīts šoks, bet tas nebūt nemazināja vēlmi turpināt iepazīšanās piedzīvojumus. Tieši pretēji, jutu, kā manī ir atdzīvojies īsts nemiera gariņš.

Vizuāli nekāda vaina, bet neradās dzirkstelīte

Tikko atvadījusies no Mārtiņa, nonācu jau nākamā vīrieša rokās. Pat īsti nesapratu – es biju pirmā, kas spēra soli, vai viņš? Vienkārši pagriezos, un sākām dejot kopā. Taču nebija mums tās dzirkstelītes, kas pievelk vienu pie otra. It kā vizuāli nekāda vaina, bet ne man par viņu, ne, jutu, arī viņam, interese par mani. Ātri vien atvadījāmies. Bet dejas, mans nebēdnīgais garastāvoklis un patīkamā piektdienas nakts turpinājās.

Mājupceļā abas ar draudzeni čalojām un pārspriedām, cik jauki, ka šovakar ierasto iepazīšanās kārtību nomainījām, vismaz jautrāk. Atvadoties vēl nospriedām, ka šādi vakari noteikti būs jāatkārto, kad dzirdu: “Uz kuru pusi tev jāiet, mazā?” Divi skaisti iereibuši vīrieši ar mani sāk sarunu. Vaicāja, vai man nav jāiet pa kreisi, jo tad mani varētu pavadīt. Piedāvāja man arī naktsmājas, kurās kopā varētu draiski pavadīt nakti, jo kā nekā ārā esot tumšs un vienai uz ielas neesot droši atrasties. Atbildēju, ka viena jau mājās nemaz nedošos; ja abi nupat iepazītie vīrieši grib, viņi var mani pavadīt līdz taksim. Tā tiku no vienām džentlmeniskām rokām nodota nākamajās – taksista rokās.

Nesen kādā žurnālā izlasīju, ka katrs septītais flirts ir īpaši laimīgs un veiksmīgs. Nezinu, jo man vienā vakarā sanāca tikai seši. Kas man, pirmā soļa spērējai – iesācējai, jau ir liels guvums. Un kāpēc gan tu neizmēģinātu spert pirmo soli? Fantastiska atpūta un jaunas iepazīšanās tev garantētas.

•    Lai iepazītos vidēji ir nepieciešamas piecas sekundes.

•    Ir vajadzīgs tikai viens alkoholisks kokteilis, lai spertu pirmo soli.

•     No sešiem iepazītajiem vīriešiem divi bija itāļi.

•    Vakara gaitā saņēmu divus piedāvājumus izbaudīt mīlas priekus.

•    Plaši smaidot, nesaņēmu nevienu atraidījumu.

•    Visforšākajam vīrietim, ar kuru iepazinos, bija draudzene.