Kad priekšniekam pateicu, ka gaidu mazuli, mani pārcēla prom uz citu kabinetu
Demogrāfijas veicināšanai šogad valsts budžetā atvēlēti 50 miljoni latu. Taču – vai šī nauda veicinās dzimstību, kamēr nebūs sakārtotas citas lietas, kuras sievietēm liek šaubīties, vai viņu grūtniecība tiešām ir vēlama? Topošā māmiņa Dace savā darbavietā ir nostrādājusi četrus gadus un šobrīd ir dekrēta atvaļinājumā, taču līdz tam nācies piedzīvot ne tos patīkamākos brīžus. Lūk, viņas stāsts.
Sāku kā administratore, pēdējos divus gadus strādāju par finanšu direktora personīgo asistenti. Darbs mani pilnībā ir apmierinājis un ne par ko nav bijis iemesla sūdzēties. Par patīkamo pārsteigumu – grūtniecību, savlaicīgi paziņoju arī priekšniekam, kaut arī pēc likuma to varēju neteikt līdz brīdim, kad būtu jādodas dekrēta atvaļinājumā. Darbā attiecības vienmēr bijušas atklātas un draudzīgas, tāpēc nedomāju, ka ir iemesls ko slēpt.
Manu vietu blakus priekšniekam ieņēma jauna darbiniece
Šie jaunumi gan īpaši neiepriecināja darba devēju. To sapratu jau nākamajā dienā, ierodoties darbā. Manas mantas tikai pārnestas uz citu kabinetu. Neko nejautāju, gāju un strādāju. Iesākumā mani pienākumi nemainījās. Pēc divām nedēļām tika pieņemta jauna darbiniece, kas ieņēma manu vietu blakus priekšniekam. Tad arī mani darba uzdevumi mainījās. Varētu teikt, kas tas bija neoficiāli pateikts pazeminājums amatā. Negribēju iet un cīnīties par taisnību, bojāt attiecības un radīt sev stresa apstākļus, tomēr bērns un veselība pirmajā vietā.
Neesmu slima, un darbs taču nav kaitīgs
Šobrīd esmu dekrēta atvaļinājumā un cenšos nedomāt par to, kā būs, atgriežoties darbā. Aizvainojums ir palicis par to „izolēšanu”. Vai es kaut kādā veidā būtu traucējusi, apgrūtinājusi priekšnieku, paliekot viņa kabinetā? Es taču neesmu slima, darbs nav ne fizisks, ne kaitīgs, lai mainītos darba pienākumi. Žēl par šādu attieksmi, neko tādu negaidīju, jo attiecības darbā gan ar kolēģiem, gan priekšnieku tiešām bija ļoti labas”.
