Mamma domāja, ka tētim ir mīļākā. Izrādījās, ir vēl sliktāk...

“Viņš aizbildinājās, ka darbā daudz darāmā, tāpēc mājās būšot vēlāk. Šāda situācija kļuva par ikdienu, un mamma pārdzīvoja, ka tētim uzradusies mīļākā, tomēr viņš to cītīgi noliedza. Drīz vien tētis vairs nepiedalījās ģimenes budžeta veidošanā, sakot, ka darbā ir grūtības ar naudu un tamlīdzīgi. Mammai vajadzēja meklēt otru darbu, lai varētu mūs ar māsu uzturēt. Ģimenē sākās drausmīgi strīdi, un reizēm tēvs vispār nepārnāca mājās. Mamma slīga depresijā, jo uzzināja, ka tētis iekūlies lielos parādos, turklāt vēlā nākšana mājās... Mamma bija gatava šķirties, bet tad uzzināja patiesību.”

Šokējošais atklājums

“Izrādījās, ka tētis visu savu brīvo laiku pavadīja kazino, spēlējot azartspēles. Man ar māsu bija jau līdz kaklam klausīties mūžīgajos skandālos, tāpēc nolēmām tēti izsekot. Mēs noskaidrojām, ka viņš katru vakaru dodas uz divus kvartālus tālāk esošo laimētavu. Kad redzēto pastāstījām mammai, viņai viss bija skaidrs. Viņa saprata, kur palikusi visa nauda un laiks, kas bija jāvelta ģimenei. Kad mamma pateica, ka visu zina, viņš neatzinās. Viņš aizbildinājās, ka tas nav nekas nopietns, ka tas ir tikai veids, kā atslēgties no ikdienas rūpēm. Tomēr šī atslēgšanās izmaksāja veselu bagātību! Viņš kļuva dusmīgs un aizkaitināts, sakot, ka mēs visu esam sagudrojušas.”

“Tētim pietika ar vienu reizi, lai viņš tiktu ierauts šajā atkarību virpulī un sajustu nepārvaramu vēlmi atgriezties spēļu zālē vēl un vēl. Viņam radās ilūzija, ka ir iespēja tikt pie naudas, nepieliekot pūles. Viņš gribēja visu uzreiz. Ja arī tētis kādreiz laimēja pāris latu, viņš to nevis atdeva cilvēkiem, no kā bija iepriekš aizņēmies, bet gan palielināja likmes, cerot iegūt vairāk. Un rezultātā visu pazaudēja. Mēs tēvam bijām kļuvušas par šķērsli viņa spēlītēm, viņam šķita, ka visi apkārtējie ir vainīgi, tikai ne pats. Tētim realitāte šķita pretīga un problēmu pilna, tāpēc viņš meklēja glābiņu azartspēlēs, lai gan tieši tās bija padarījušas viņa dzīvi neciešamu. Mamma gribēja viņam palīdzēt, taču nelīdzēja nedz runāšana, nedz draudēšana ar šķiršanos. Nelīdzēja nekas. Mammu tas viss dzina izmisumā, tāpēc viņa galu galā īstenoja savus draudus un iesniedza šķiršanos.”

Vienmēr var paslīdēt kāja

“Beidzot viņš saprata, ka tas nav joks, un pats pieteicās azartspēļu atkarīgo pulkam, kas viņam patiešām palīdzēja. Daudzi uzskata, ka tā nav slimība, bet vienkārši stulbums vai rakstura vājums. Tā ir tāda pati atkarība kā alkoholiķiem vai narkomāniem, un šiem cilvēkiem ir vajadzīga speciālistu palīdzība. Cilvēks var zaudēt visu – ģimeni, naudu, pašlepnumu un visu dzīvi. Tagad tētis jau divus mēnešus nav tuvojies kazino, un mamma viņam piedeva. Nu viņš visu algu atdod mammai, vairs nekontaktējas ar spēļu draugiem un ir atgriezies normālā ikdienā, taču vienmēr pastāv risks, ka viņam atkal paslīdēs kāja. Tāpēc mēs darām visu iespējamo, lai novirzītu viņa domas no šādas idejas.”