Sieviete man pateica: "Vairs nevēlos barot pieaugušu bērnu"

Šā gada sākumā nonācu pie domas, ka jādodas uz ārzemēm darba meklēšanā. Pazīstamie palīdzēja iekārtoties, tā nu es devos ceļā.

Sākumā bija interesanti - jauna vieta, smaidīgi cilvēki, viss sakopts - super! Biju brīva vīrieša statusā, tā kā visi ceļi vaļā! Uzsāku strādāt, ievēroju simpātiskas meitenes... Ar mani vēlējās iepazīties poļu meitene, ļoti skaista, ar labu statusu darbā, nodomāju - kāpēc ne? Viņai bija 28 gadi, trīs gadus vecāka nekā es.

Satikos trīs reizes ar viņu un jutu - jā, viņa ir lieliska, viņa ir sajūsmā par mani, es par viņu. Spontāni izdomājām, kāpēc nedzīvot kopā? Smejoties sākām to darīt. Cilvēki, kas viņu pazina, teica, ka labāk nevajag, jo viņas EX-boyfriends esot traks un es nebūšot pirmais, kas tiks iznīcināts, lai tik nebūtu kopā ar to sievieti! Es ļāvos savām emocijām un draugus neklausīju, nevēlējos neko dzirdēt. Biju septītajās debesīs!

Nodzīvojām kopā četrus mēnešus, viss bija super, līdz paliku bez darba. Tā kā biju apņēmies palikt dzīvot ārzemēs kopā ar šo poļu sievieti, sāku meklēt darbu ilgtermiņam. Neko prātīgu mēneša laikā neatradu (nauda man bija) un tad vienā jaukā dienā meitene saka, ka viņai nepieciešama pauze, viņa nevēlas barot pieaugušu bērnu, kurš pat darbu atrast nevar, nerespektējot viņu un sekoja kaudze ar citiem pārmetumiem.

Es biju šokēts...

Uzklausīt un runāt ar mani viņa atteicās, jo nevēloties mani dzirdēt. Tā nu trīs dienas kūlāmies kā milti dzirnavās, lai pa nakti viņa paliktu mājās, es gāju gulēt pie draugiem, jo atteicās ar mani gulēt vienā mājā!

Smagi, taču viņa man piezvanīja un teica, lai savācu savas mantas.

Paliku pie draugiem, jo citur iet nav kur, dažas dienas nelikos mierā, rakstīju, zvanīju, bet veltīgi.

Jāatgriežas Latvijā ar salauztu sirdi un izgaistošajiem sapņiem par pasakainu mīlestību un dzīvi ārzemēs...

Mammamuntetiem.lv/ Foto: Shutterstock