Tēta Agra viedoklis: viduvējība skolā dažreiz labāk nekā mūžīgais teicamnieks
Publicējam kāda divu meitu - skolnieču tēta Agra vēstuli, ko saņēma portāla "Mammamuntetiem.lv" redakcija. Piekrist vai nepiekrist - tā ir katra paša izvēle. Bet aizdomāties noteikti ir vērts. Autors apgalvo, ka ļoti labas sekmes skolā ne vienmēr garantē izcilus sasniegumus dzīvē, labu, interesantu karjeru. Gandrīz vienmēr klasē ir bijis kāds paklausīgs, kārtīgs skolnieciņš, kas nesaņēma piezīmes un vienmēr pildīja mājas darbus, bet dzīvē nekas vairāk par klusu, apzinīgi biroja planktonu tā arī nav kļuvis. Toties mazliet huligāniskais trijnieku karalis 20 gadus pēc skolas izlaiduma ir kļuvis par pašpārliecinātu un veiksmīgu uzņēmēju.
Zinātnieki veikuši eksperimentu - mazus kucēnus sadalīja trīs grupās. Pirmās grupas suņus lielīja, otrās grupas - bāra un strostēja, bet trešās grupas kucēnus gan bāra par nedarbiem, gan lielīja par labu uzvedību. Kāds bija rezultāts? Trešās grupas kucēni izrādījās visvairāk atkarīgi no apkārtējo viedokļa un novērtējuma. Tieši pēc šī principa ir veidota mūsdienu skolu izglītības sistēma.
Bērnus slavē par labām atzīmēm un strostē par sliktām sekmēm. Laba uzvedība tiek uzteikta, slikta uzvedība un blēņošanās - sodīta! Iniciatīva, oriģinālas idejas, aktivitāte, spēja aizstāvēt un strīdēties par savu viedokli, kas nereti tiek novērtētas kā skolotājam neērtas uzvedības izpausmes, kritizētas un peltas.
Tipisks teicamnieks ļoti agri apgūst prasmi iepatikties skolotājam, izpilda visus norādījumus, apgūst visus mācību priekšmetus, nesaņem sliktas atzīmes, neizlaiž nevienu mājas darbu. Vienlaikus baidās neattaisnot uz viņu liktās cerības, negrib, lai skolotāji un vecāki ir vīlušies, baidās pieļaut kļūdas, tāpēc labāk neriskē un nelec acīs, ja par sevi nav pārliecināts. "Labāk zīle rokās, nekā mednis kokā", vai ne? Ar laiku teicamnieks kļūst par ideālu izpildītāju.
Jāuzsver, ka viduvēju atzīmju pelnītājs nav divnieku karalis! Tā ir būtiska nianse, jo šīs ir divas atšķirīgas skolnieku grupas. Pozitīvais "trijnieku karalis" biežāk ir skolnieks, kurš vienkārši negrib iekalt tos mācību priekšmetus, kas viņu neinteresē. Tam, kas nav interesenti, nav jātērē dārgais laiks.
Mazie trijnieku karaļi, kuriem ir "pareizā attieksme", parasti ir sekmīgi un pat izcili tajos priekšmetos, kas viņus patiešām interesē. Ja viduvēju sekmju skolnieks spēj turēties pretī skolotājas un vecāku nostājai, ka ir jāmācās labi visos priekšmetos, tad tas norūda ļoti svarīgu īpašību - spēju pastāvēt par savu taisnību un savām interesēm. Viņš izaudzē mugurkaulu! Pieauguši, viņi izvēlas strādāt jomās, kurās peļņa un karjeras rezultāti vistiešākajā veidā saistīti ir pašiniciatīvu un apķērību, turklāt dara to, kas viņus tiešām interesē.
Par ko vispār ir šīs pārdomas? Ne jau par to, ka skolā nevajadzētu mācīties un jāļauj skolniekam slinkot. Laba izglītība nevienam nav kaitējusi. Stāsts vairāk ir par to, kā novērtēt bērnā to, kas viņam dots - kreativitāte, iniciatīva, nestandarta domāšana, un "nezāģēt" par to, kas nav. Dažreiz tā ir pat labāk.
