Kā maksāt par apkuri mazāk? Praktiski ekspertu padomi
Apkures sezona daudziem sākusies ar dažādām jūtām – rudens drēgnums kliedēts, taču apkures rēķini cirtīs makā. Kas Jauns Avīze kopā ar ekspertiem skaidro, ko var darīt lietas labā. Kvalitatīvi veikta siltināšana palīdz apkures rēķinus samazināt pat divtik.
Vai vēl iespējams saņemt Eiropas naudu mājas siltināšanai?
Atbalsta sniegšana mājokļu renovācijai varētu atsākties 2014. gada vidū, sola Ekonomikas ministrija. Pašlaik ministrijas sarunās ar Eiropas Komisiju par nākamo Eiropas Savienības fondu plānošanas periodu ir noteikts 220 miljonu latu liels Eiropas Reģionālā un attīstības fonda finansējuma apmērs ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Eiropas atbalsts sedz pusi no siltināšanas izmaksām.
Kas jādara, lai saņemtu Eiropas naudu?
Pirmais solis ir vismaz dažiem mājas iedzīvotājiem apzināties, ka viņi vēlas izmantot šo iespēju arī savā namā.
Otrais solis ir saprast, kādi būs ieguvumi, sagatavot kopsapulces protokola projektu, saprast, kurš būs mājas pilnvarotais dažādu ar siltināšanu saistītu dokumentu kārtošanā, sagatavot pilnvarojuma līguma projektu.
Trešais solis ir ēkas iedzīvotāju informēšana. Ja vairākums piekrīt, kopsapulce pieņem lēmumu pilnvarot izvēlēto mājas pārstāvi ēkas renovācijas procesa organizēšanai, nolemj veikt mājas energoauditu un tehnisko apsekošanu, kā arī vienkāršotu projekta sagatavošanu un tāmes sastādīšanu.
Ir nepieciešams iedzīvotāju kopsapulces protokols, kurā atspoguļoti lēmumi par renovāciju, par renovācijas kopējo summu un par pilnvaroto personu. Vēl ir nepieciešams parakstīts pilnvarojuma līgums.
Visticamāk, būs nepieciešams arī banku piedāvājumu izvērtējums un sarunas bankā. Protams, ja namam ir pietiekami liels uzkrājums kapitālajiem remontiem vai mērķuzkrājums siltināšanai, var iztikt bez kredīta.
Jebkurā gadījumā, domājot par ēkas siltināšanu, vērts veidot uzkrājumu – gan aizņēmums, gan bankas procenti būs mazāki, būs mazāks arī kredīta atmaksas laiks. Lai nebūtu jāpiedzīvo sankcijas par bankai kavētiem maksājumiem, vēlams, ka mājai ir drošības spilvens – iekrāta nauda.
Pēc tam var iesniegt projektu Eiropas naudas saņemšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ja projektu apstiprinās, varēs ar aģentūru parakstīt līgumu par Eiropas līdzfinansējuma saņemšanu un, ja nepieciešams, līgumu ar banku. Tad varēs sākties siltināšana.
Efektīvs veids, kā to panākt, ir siltuma skaitītāju un termoregulatoru uzstādīšana pie katra radiatora. Turklāt radiatori nav obligāti jāmaina. Pieredze liecina, ka šis pasākums mājas kopējo siltuma patēriņu samazina par 15–30%. Dažiem dzīvokļiem apkures rēķini var samazināties pat par 80%. Tiem, kam slinkums noregulēt mazāku siltuma padevi radiatoram un lieko siltumu izlaiž ārā pa logu, par izšķērdību jāmaksā pašiem. Viņiem rēķini var arī palielināties.
Vai ir iespējams saņemt Eiropas Savienības atbalstu siltuma skaitītāju uzstādīšanai?
Jā, ja tas ir viens no pasākumiem kopējā ēkas siltināšanā. Ieguldīt lielu naudu daudzdzīvokļu ēkas siltināšanā bez individuālas siltuma uzskaites ir riskanti.
Pāriet uz individuālo patērētā siltuma uzskaiti ir jēga, ja to ievieš visā mājā. Tāpēc nepieciešama mājas iedzīvotāju vienošanās. Ja vairākums vienojas, siltuma skaitītāju uzstādīšana var sākties, un labums drīz būs jūtams.
Kā nolasa siltuma skaitītāju rādījumus? Vai nav iespējams šmaukties?
Gan šmaukšanās, gan aizmāršības radītās problēmas atrisina mūsdienīga skaitītāju rādījumu nolasīšanas sistēma. Reizi mēnesī katrs skaitītājs automātiski noraida savus rādījumus, un tie nonāk uz firmas servera. Ja ir noslēgts līgums, firma aprēķina precīzi, cik katram dzīvoklim kurā mēnesī jāmaksā, un šos datus nodod nama apsaimniekotājam.
Viņiem par šo taupību parasti jāmaksā vairāk. Atkarībā no tā, kā lēmusi iedzīvotāju kopsapulce, tā var būt maksāšana par noteiktiem procentiem vairāk nekā vidējais ēkas siltuma patēriņš uz kvadrātmetru, vai arī pielīdzinot nama vislielākajam siltuma patērētājam.
Cik maksā siltuma skaitītāju uzstādīšana?
Viens skaitītājs, uzstādīšana un PVN maksā aptuveni 30 latu. Skaitītājus ierīko pie katra dzīvokļa radiatora. Katram radiatoram nepieciešams arī termoregulators, lai katrs varētu regulēt pats savu patēriņu. Termoregulatora un uzstādīšanas izmaksas var svārstīties no 30 līdz pat 120 latiem.
Latvijas Energoefektivitātes asociācijas valdes loceklim Aldim Sirmanim, SIA MESA Latvia izpilddirektoram un Latvijas Energoefektivitātes asociācijas biedram Pēterim Ūsiņam.
Anda Leiškalne/ Foto: Evija Trifanova/LETA , Shutterstock
