Ko sējām, to pļaujam. Latvijas bērni ir līderi ņirgāšanās ziņā

Analītiķis uzsvēra, ka tieši dažādas agresijas un vardarbības veidi bērnus var novest pie domām par pašnāvību vai tās izdarīšanu.

Speciālisti arī vērsa uzmanību uz augsto vardarbības izplatību ģimenēs.

SPKC izmēģinājuma pētījumā piecās Latvijas pilsētās iegūtie dati liecina, ka 35,9% respondentu bērnībā ir bijuši emocionāli atstāti novārtā, 31,5% cietuši no emocionālās vardarbības no saviem vecākiem vai kāda cita mājās dzīvojoša pieauguša ģimenes locekļa, 16,4% respondentu ir pieredzējuši fizisku, bet 10,3% – seksuālu vardarbību.

Jau ziņots, ka pērn Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) saņēmis 84 izsaukumus par bērnu mēģinājumiem izdarīt pašnāvības.

Septiņi pašnāvības mēģinājumi bērnu vidū bijuši veiksmīgi. Visi septiņi pašnāvības izdarījušie pērn bijuši zēni.

Rīgā piektdien notiek bērnu un pusaudžu pašnāvību problēmai veltīta konference, kurā apzina situāciju, meklējot efektīvus risinājumus problēmas risināšanai.

Pašnāvības un pašnāvnieciska uzvedība ir vieni no būtiskākajiem bērnu un pusaudžu psihoemocionālās labklājības indikatoriem – pēdējo desmit gadu laikā Latvijā pašnāvības izdarījuši 65 bērni. Vēl daudzreiz lielāks ir to bērnu un pusaudžu skaits, kuri par pašnāvību domājuši vai mēģinājuši to izdarīt.

SPKC ir sagatavojis PVO informatīvā materiāla skolotājiem un citiem skolu darbiniekiem "Pašnāvību novēršana" tulkojumu latviešu valodā, kas pieejams konferences dalībniekiem. Materiālā ietverta plaša informācija par riska un aizsargājošajiem faktoriem bērniem un pusaudžiem saistībā ar pašnāvībām un pašnāvniecisko uzvedību, kā arī citi jautājumi, kas var būt noderīgi gan skolu personālam, gan citiem speciālistiem.

BNS, Foto: shutterstock