Fotogrāfa Aļņa Stakles izstādē “Liegā apokalipse” aplūkojamas digitāli radītas kolāžas
No 2022.gada 11.februāra līdz 1.maijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma starptautiski atzītā fotogrāfa Aļņa Stakles izstāde “Liegā apokalipse”. Izstādē būs aplūkojamas digitāli radītas kolāžas, kuras mākslinieks veidojis, izmantojot brīvi pieejamus attēlus no mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un attēlu bankām, Pastaiga.lv informē muzeja pārstāvji.
Alnis Stakle pēta fotogrāfijas medija attīstību un uzskata, ka mēs dzīvojam okulārā kultūrā, kurā vēsturisko un laikmetīgo attēlu konstelācijas bieži ir nozīmīgākas par realitāti. Jo kas gan mūsdienās ir realitāte, ja ne neaptverams attēlu kopums. Attēli ir pamats zināšanu pārnesei, kolektīvai atmiņai, izklaidei, kultūras izziņai un galu galā tie sniedz bezgalīgas iespējas atgriezties pie vieniem un tiem pašiem notikumiem, personām un objektiem, lai atklātu arvien jaunas pagātnes interpretācijas. Vienlaikus attēlu pasaule ik mirkli kļūst arvien piesātinātāka, un mūsu spējas to aptvert un saprast ik mirkli kļūst ierobežotākas. Poētiski izsakoties, karte ir kļuvusi plašāka par teritoriju.
Pateicoties komunikāciju tehnoloģiju attīstībai, šobrīd mēs varam piekļūt gandrīz visai vizuālajai kultūrai, ko ir uzkrājusi cilvēce, un ne tikai piekļūt, bet bieži vien arī iegūt kanonizētus objektus un attēlus savā digitālajā arhīvā. Mūsdienās, kad ikviens no mums ir kļuvis par producentu un vizuālu stāstu stāstnieku, lai pašizpaustos, pievērstu sev uzmanību, publiski slīgtu melanholiskās sajūtās sociālos medijos, pelnītu, nodarbotos ar pilsonisko žurnālistiku utt., attēlu pasaules pieejamība vairs nav privilēģija, bet pašsaprotama tradīcija.
“Mani interesē kanonizēto mākslas, zinātnes un žurnālistikas attēlu likteņi, un to potenciāls ietvert laikmetīgas jēgas. Institūcijas, kuras atlasa, uzkrāj un apzināti veido attēlu kolekcijas mākslā, zinātnē un žurnālistikā, ir iemantojušas autoritatīvu statusu kultūrā. Šo institūciju kolekcijas apriori tiek uzskatītas par vizuālās kultūras “zelta fondu”, kas būtu jāsaglabā nākotnei. Manās kolāžās ir izmantoti attēli no atvērtas piekļuves mākslas muzeju kolekcijām, zinātniskajām institūcijām un dažādām attēlu bankām, kuru uzkrātos attēlus var uzskatīt par ikoniskām laikmeta un pagātnes liecībām. Kolāžu pamatā ir meklējumi pēc sintaktiskām vizuālās valodas saiknēm starp dažādu laikmetu, mediju un vizuālās kultūras nozaru attēliem. Kolāžās ir izmantoti vizuālajā komunikācijā noturīgi idejiskie un tehniskie kodi, kuri spēj šķērsot laikmetu, mediju un kultūru robežas. Saiknes starp dažādiem vizuālās kultūras laikposmiem un medijiem ir izsekojamas, pievēršoties personu pozām un žestiem, krāsu scenogrāfijām, līdzīgiem objektu un arhitektūras tvērumiem.
Kolāžu tehniskais izpildījums ir balstīts attēlu pēcapstrādes programmu rīku algoritmos, ļaujot tiem dominēt pār attēlu fragmentu izdalīšanas akurātumu un precizitāti. Šādi digitālās pēcapstrādes tehnoloģiskās īpatnības kļūst par daļu no kolāžu idejiskā un tehniskā koda”, stāsta izstādes autors.
Sēriju “Liegā apokalipse” Latvijas skatītāji varēs aplūkot pirmo reizi, kā arī īpaši šai izstādei Alnis Stakle ir veidojis jaundarbu - digitālo kolāžu, izmantojot Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma vērtību – Strenču foto darbnīcas kolekciju.
Izstādi pavadošās publiskās programmas ietvaros norisināsies tematiski pasākumi par atmiņu institūciju kolekciju digitalizācijas attīstību, kas vedinās uz diskusiju par vizuālās kultūras pārnesi no analogā uz digitālo.
Alnis Stakle (1975) ir latviešu fotogrāfs un Rīgas Stradiņa universitātes docents Komunikācijas studiju katedrā, studiju programmu "Fotogrāfija" un “Multimediju komunikācija” vadītājs. Stakle ir ieguvis doktora grādu pedagoģijas zinātņu nozarē Daugavpils Universitātē. Vairāk kā divdesmit gadu radošajā darbībā Alnis Stakle galvenokārt strādā ainavas un klusās dabas žanrā, bet ir arī pievērsies pašportretam un arhīva interpretācijai. Kopš 1998. gada viņa darbi ir plaši izstādīti personālās un grupu izstādēs Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Modernās mākslas centrā Oksfordā (GB), mākslas centrā “Winzavod” Maskavā (RU), Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā Buenosairesā (AR), Mākslas centrā “BOZAR” Briselē (BE), kā arī privātkolekcijās un publiskās kolekcijās. Viņa darbi ir publicēti “GUP“, British Journal of Photography”, “Wired”, “Camera Austria”, “EYEMAZING”, “IMAGO”, “OjodePez”, “Archivo”, “Leica Fotografie International”.
