Paradoksi, metaforas un asprātības - Jura Dimitera jaunākajā izstādē skatāmas viņa laika zīmes
Jura Dimitera jaunajā personālizstādē «Mana laika zīmes» (“Signs of my Time”) apmeklētājiem būs iespēja izsekot līdzi leģendārā mākslinieka interešu lokam un viņa daudzpusīgajai radošajai darbībai no 60. gadu beigām līdz šim brīdim. Izstāde skatāma mākslas galerijā "MuseumLV" Rīgā, A. Pumpura ielā 2, līdz 2020. gada 4. janvārim.
Dimitera glezniecība, grafikas, fotogrāfijas, plakāti un tēlniecība iezīmē īpašus vēstures pieturas punktos, ko visa sabiedrība ir pārdzīvojusi laikā un telpā, kas vienlaikus ir arī dziļi individuāli māksliniekam un katram no mums. Paradoksi, metaforas, asprātības - bijušu parādību nebijušas kombinācijas ir Dimitera laika zīmes.
Dimiters ir gleznotājs, kura mākslas metafiziskā noskaņa atklājas gan ar filigrānu tehnisko meistarību, gan ar humoru un dažkārt - nesaudzīgi dzēlīgu ironiju. Šī iezīme saglabājas arī Jura Dimitera veidotajos sociālajos, politiskajos un teātra plakātos, kurus arī varam apskatīt izstādē. Sākot ar Brežņeva stagnācijas laika parādību atmaskojumu ļoti rietumnieciskā skatījumā līdz skarbam mežonīgā kapitālisma portretam, ironijai par globalizācijas procesiem, partiju melīgajiem saukļiem, kas brīvības un neatkarības idejas upurē uz zelta teļa altāra.
Būtisks Jura Dimitera darbības virziens ir teātra scenogrāfija. Savas ilggadējās karjeras laikā Dimiters ir bijis scenogrāfs sava laika kulta izrādēm Dailes teātrī – Ādolfa Alunāna lugai “Džons Neilands” un pēc Artura Konana Doila romāna veidotajai izrādei “Šerloks Holmss” – padarot tās par XX gadsimta otrās puses teātra mākslas zelta klasiku. Skatuves priekškars ir kļuvis par vienu no tēliem mākslinieka gleznās, plakātos un grafikās, liekot šaubīties par visa notiekošā viennozīmību un patiesumu un nopietnību.
Izmantojot mūsdienu tehniskās iespējas, Juris Dimiters meistarīgi veido digitālos darbus. Kā īstens postmodernists, Dimiters citē pats sevi un operē ar pasaules vēstures un kultūras jēdzieniem.
Juris Dimiters dzimis 1947. gadā un pārstāv jau trešo Skulmju dzimtas paaudzi, kura, radoši darbojoties, uzstādījusi augstu latiņu Latvijas mākslai. Mākslinieka vecāki - gleznotāja Džemma Skulme un aktieris Artūrs Dimiters, bet vecvecāki - gleznotājs Oto Skulme (1889–1967) un tēlniece Marta Liepiņa-Skulme (1890–1962).
Juris Dimiters Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvis scenogrāfa specialitāti 1973. gadā. Kopš tā laika Dimiters aktīvi darbojas kā gleznotājs un scenogrāfs, bijis viens no īpašās Rīgas plakāta skolas veidotājiem. Autora darbi atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Ludviga Modernās mākslas muzejā Ķelnē, Kremona fondā Merilendā, Ņūorleānas Mākslas muzejā, Nensijas & Nortona Dodžu kolekcijā, Zimmerli Mākslas muzejā Ņūbrunsvikā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, ASV, Krievijā, Vācijā, Zviedrijā u.c.
Plakāta jomā gūti starptautiski apbalvojumi, ir sarīkotas personālizstādes daudzās Eiropas valstīs un ASV. 2017. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzejā notika Jura Dimitera personālizstāde «Priekškara paslēpes».
Jura Dimitera izstādes "Mana laika zīmes" atklāšana
