Marinēšanu nomaina skābēšana. Tas esot veselīgāk!

Vārdu salikums “fermentēti produkti” var likties mazliet nesaprotams – skābēti un raudzēti produkti izklausās daudz skaidrāk, jo kurš gan nezina, kas ir skābēti gurķīši un kāposti vai kefīrs un jogurts. Taču ar to fermentēto produktu klāsts neaprobežojas. Patiesībā piedāvājums ir ļoti plašs, jo fermentēt var teju jebko, sākot ar dārzeņiem un beidzot ar zivīm. Iemesli, kāpēc būtu vērts pievērst papildu uzmanību šai produktu grupai, ir vairāki, taču galvenais ir to sastāvā esošās labās baktērijas jeb probiotikas. Pēdējā laikā probiotiskās baktērijas tiek plaši pētītas un to labvēlīgā iedarbība uz cilvēka organismu aizvien vairāk izmantota. Pārsvarā lieto probiotikas saturošus preparātus, ko var nopirkt aptiekās, taču ar tām apgādāt organismu arī lētāk un vienkāršāk – ēst fermentētus pārtikas produktus.

Pie fermentētiem produktiem pieder:

* Skābēti kāposti, gurķīši un citi dārzeņi.

* Kimčī – ass korejiešu nacionālais ēdiens, kas pagatavots no fermentētām kāpostu lapām, ingvera, sīpola un garšvielām.

* Siers, kas pagatavots no svaiga piena.

* Miso pasta (nepasterizēta), gatavota no fermentētām sojas pupiņām un graudiem.

* Tempe jeb sojas gaļa un natto, gatavoti no fermentētām sojas pupiņām.

* Kombuča – fermentēts melnās vai zaļās tējas dzēriens.

* Jogurts un kefīrs, kas gatavoti ar dzīvām baktēriju kultūrām (arī augu valsts izcelsmes jogurti, piemēram, no kokosriekstu vai mandeļu piena), un citi raudzēti produkti.

5 fakti, kas mums būtu jāzina par fermentētiem produktiem

Laktozes nepanesība, kairinātās zarnas sindroms, sēnīšu infekcijas, alerģijas, astma un vēl citas problēmas nereti tiek saistītas ar samazinātu labo baktēriju skaitu, proti, zarnu traktā ir izjaukts baktēriju līdzsvars. Tāpēc slimību profilakses un ārstēšanas nolūkos probiotikām bagātu produktu lietošana ir pareizā izvēle.

Piemēram, fermentēti piena produkti ir vieglāk sagremojami nekā piens, un bieži vien tos var lietot arī cilvēki, kas nevar dzert pienu. Pienā esošā laktoze fermentācijas procesā sadalās, tāpēc siers, kefīrs, jogurts un citi fermentēti piena produkti jau ir ar stipri vien mazāku laktozes koncentrāciju, kas tos padara vieglāk absorbējamus.

Enzīmi ir nepieciešami, lai sagremotu, absorbētu un izmantotu ar ēdienu uzņemtas uzturvielas. Gadiem ejot, cilvēka organismā enzīmu ražošanas spējas samazinās, tādēļ jo īpaši svarīgi parūpēties par to uzņemšanu ar pārtiku. Ja trūkst enzīmu, gremošanas procesi sāk pieklibot un uzturvielu uzsūkšanās samazinās.

Piemēram, raudzētos piena produktos ir atrasts lielāks folskābes, piridoksīna, riboflavīna un biotīna daudzums, kas ir atkarīgs no tā, kādi baktēriju celmi tiek izmantoti. Arī skābētos kāpostos ir vairāk C vitamīna, nekā svaigos.

Piens sabojājas jau pāris dienu laikā, bet kefīrs glabājas stipri ilgāk, savukārt skābēti gurķi ledusskapī stāv labāk par svaigiem. Fermentēti produkti arī piešķirs jaunas garšas nianses jau iecienītiem ēdieniem un būs lieliska veselīga uzkoda.

Diemžēl ne visu fermentēto produktu sastāvā, ko varam iegādāties veikalā, ir probiotiskās baktērijas. Piemēram, skābētie gurķīši vai kāposti nereti satur etiķi un ir pasterizēti, tāpēc pienskābo baktēriju un enzīmu šajos produktos nebūs. Ja produktam pievieno etiķi, tiek izlaists dabīgais fermentācijas process un pienskābās baktērijas neveidojas. Tā kā etiķis piešķir gurķiem un kāpostiem skābeno garšu, kā arī vienlaikus darbojas kā konservants, pārtikas ražošanā tas ir diezgan iecienīts.

Gatavojot kāpostus mājās, nepieciešams vien sāls un ūdens (un kādas citas sastāvdaļas pēc izvēles – ķimenes, burkāni, āboli), un fermentācija var sākties. Gatavojot jogurtu, nāksies iegādāties jogurta ieraugu, gatavojot kefīru, vajadzēs kefīra graudiņus jeb ieraugu, taisot kombuču jeb tējas sēnes dzērienu, nepieciešama tējas sēne utt. Iesākumā varat sākt ar dārzeņu skābēšanu, tikai atcerieties, ka etiķis ir jānoliek malā.