Valsts mežos iestādīti gandrīz 30 miljoni jaunu koku
Kā jau katru gadu, jūnija sākumā akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) noslēdz pavasara meža stādīšanas darbus un apkopo rezultātus – cik daudz, kas un kur ir iestādīts. Pavisam šopavasar LVM iestādīti, iesēti un dabīgi atjaunoti gandrīz 30 miljoni jaunu kociņu vairāk nekā 19 tūkstošos hektāru.
Kā stāsta LVM mežkopības ražošanas vadītājs Lauris Ropājs, parasti pirmie stādīšanas darbi sākas marta beigās, taču lielākos apmēros tie izvēršas aprīļa sākumā un ierasti nākamo 11 nedēļu laikā plānotie mežu atjaunošanas darbi tiek paveikti. Tiesa, līdzīgi kā lauksaimniecībā, arī mežsaimniecības darbus mēdz ietekmēt laikapstākļi: ja pērn pāris nedēļu pauzi nācās paņemt negaidītā aukstuma dēļ, tad šopavasar problēmas sagādāja ilgstošas lietavas. Tomēr līdz jūnija sākumam praktiski viss ieplānotais darbs ir izdarīts.
Visvairāk stādīts Kurzemē
Pavisam šopavasar “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotajās teritorijās iestādīti 29,3 miljoni stādu. No tiem priedes – 16,8 miljoni, egles – 8,5 miljoni, bērzi – 3,2 miljoni, melnalkšņi – 0,7 miljoni, bet ozoli – 0,03 miljoni stādu. Tradicionāli pirmajās vietās ir atjaunojamās platības ar skuju koku stādiem, taču pamazām pieaug arī atjaunošana ar bērzu un melnalkšņu stādiem. LVM apsaimniekošanā ir piemērotas meža platības, kurās varētu stādīt bērzus, taču ierobežotās stādu pieejamības dēļ bija nepieciešams pieņemt lēmumu mežu atjaunot ar kādu citu meža koku sugu, piemēram, egli, skaidro Lauris Ropājs.
Šogad lielākie stādīšanas apjomi ir Dienvidkurzemes reģionā, kur stādot mežs atjaunots 2,5 tūkstošu hektāru apmērā, un Ziemeļkurzemes reģionā – ar gandrīz 2 tūkstošiem hektāru. Sešos citos reģionos atjaunošanas apjomi mazāki, taču nav zem 1000 hektāriem, izņemot Zemgales reģionu, kas ir vienīgais, kur stādot mežs atjaunots platībā, kura mazāka par tūkstoti hektāru.
Sēšana un stādīšana
LVM izmanto vairākus meža atjaunošanas veidus. Visizplatītākais ir stādīšana ar rokām, un šādā veidā šopavasar atjaunoti 13,5 tūkstoši hektāru meža. Vēl 4,7 tūkstoši hektāru šajā gadā tiks atjaunoti dabiski. “Stādīšana ar rokas darbarīkiem nozīmē, ka iepriekš sagatavotā meža augsnē ar lāpstu vai stādāmo stobru iestāda kociņus. Savukārt dabiskajā atjaunošanā mežam ļaujam atjaunoties pašam – no koku izsētajām sēklām, sakņu vai celmu atvasēm. Kāda ir atšķirība? Stādot mežu, mēs varam izaudzēt kvalitatīvu un augstvērtīgu kokmateriālu, jo izmantojam pašus labākos meža stādus, kuri izaudzēti no selekcionētām sēklām. Dabiskā ceļā kādas nu tās sēklas ir, tādas ir – ja tēvs bija neizdevies, tad dēls būs līdzīgs. Taču, ja audze ir bijusi kvalitatīva, tur arī pēcnācēji būs kvalitatīvi. Tādēļ ir svarīgi, nocērtot mežu un ievācot galveno koku ražu, atstāt izcilus kokus – ar taisniem stumbriem, simetriskiem vainagiem, no kuriem tad arī var izsēties kvalitatīvas sēklas. Vēl viena atšķirība ir tā, ka stādot stādus jau uzreiz iestādām pareizā attālumā citu no cita, kas atvieglo kopšanu, savukārt, kopjot dabiski atjaunojušos audzi, ir nepieciešama rūpīga atstājamo koku izvēle. Te var jautāt, kādēļ tad mēs visu nestādām, ja reiz tas ir efektīvāk? Tas nebūtu pareizi, jo ir nepieciešams saglabāt līdzsvaru starp dabīgajām un stādītajām audzēm.”
Vēl viens LVM stādīšanas veids ir mašinizētā meža stādīšana, ko veic ar kāpurķēžu ekskavatoru un specializētu meža stādīšanas “galvu”. Šīs metodes priekšrocība ir tā, ka to var izmantot garākā laika nogrieznī gadā, ne tikai pavasarī vien – jūlijā gan tiek paņemta neliela pauze, taču tad var stādīt no augusta vidus līdz pat novembra beigām. Mašinizētās stādīšanas kopējais plānotais apjoms šogad ir 1,1 tūkstotis hektāru. Šis pakalpojums nav lēts, bet labāk pārraugāms no pasūtītāja puses, un operators strādā daudz komfortablākos apstākļos nekā cilvēki, kuri darbu veic ar rokas darbarīkiem. Ir iecere mašinizētās stādīšanas apjomus palielināt un paplašināt arī iesaistīto tehnikas vienību skaitu. Mūsdienu tehnikas iespējas ir plašas, taču tehnoloģija ir dārga, tāpēc nākas rūpīgi rēķināt, lai pakalpojums atmaksātos.
Mašinizētā meža sēšanā tiek izmantota tehnika, kura vienlaikus sagatavo meža augsni un izsēj sēklas ar noteiktu intervālu. Šai meža atjaunošanas metodei nepieciešami izcili laikapstākļi. Augsnei pēc ziemas salnām ir jābūt atkusušai, pēc sēklas iesēšanas un uzdīgšanas nedrīkst saglabāties ilgstoši sauss laiks, jo citādi uzdīgušais dīgsts nokaltīs. Sausā pavasarī iesētās sēklas mēdz uzdīgt pat vairākus gadus pēc iesēšanas. Taču tas nav meža apsaimniekotāja mērķis. Paši labākie apstākļi ir mērena gaisa temperatūra un mitra augsne. Sēšanas tehnika ir ļoti efektīva, un tās ražīgums ir ievērojami lielāks nekā cilvēka roku darbam.
