Pēdējie darbi pirms sniega un sala: ko pieprasīt no sava namu pārvaldnieka?
Kaut gan sinoptiķu prognozes par gaidāmo ziemu ir atšķirīgas, pastāv iespēja, ka decembra otrā puse būs sniegota. Tas nozīmē, ka vēl ir nedaudz laika, lai paspētu sagatavoties “sniega” sezonai un savlaicīgi parūpētos par savu īpašumu.
Ko iedzīvotājiem vajadzētu prasīt no sava namu pārvaldnieka un par ko pārliecināties, lai aukstākie mēneši aizritētu bez nepatīkamiem pārsteigumiem? Praktiskus ieteikumus sniedz “Bonava Latvija” Klientu servisa un garantijas nodaļas vadītājs Andris Vindels.
Iepriekšējās ziemas sezonas tēriņu pārskatīšana
Ik gadu nekustamā īpašuma pārvaldnieki sadarbībā ar mājas iedzīvotājiem sastāda apsaimniekošanas budžetu, kurā detalizēti norāda, kādiem darbiem un cik līdzekļu tiks atvēlēts. Plānojot ziemas sezonas izdevumus, ir vērtīgi analizēt iepriekšējo gadu pieredzi un iekļaut pozīcijas, kas ir būtiskas mājas un teritorijas uzturēšanai aukstajos mēnešos. “Intensīvas snigšanas laikā sētniekiem bieži vien jāstrādā virsstundas, un šādas potenciālās izmaksas ir jāparedz budžetā jau laikus. Ja teritorijas uzturēšanai, iespējams, būs nepieciešama papildu degviela traktortehnikai vai citi resursi, arī tā ir jāiekļauj budžetā, lai nodrošinātu operatīvu un efektīvu ziemas darbu veikšanu,” skaidro Andris Vindels.
Vizuālā apsekošana un darāmo darbu saraksts
Pārvaldnieka pienākums ir regulāri veikt mājas vizuālo apsekošanu, ko nosaka 2010. gada 28. septembra Ministru kabineta noteikumi nr. 907. Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi un kārtējo remontu. “Apsekojot īpašumu, informācija ir jāapkopo vizuālās apsekošanas aktā. Tieši šis dokuments pārvaldniekam ir pamats turpmāko apsaimniekošanas darbību (piemēram, remonti, noteku tīrīšanas utt.) plānošanai, savukārt dzīvokļu īpašnieki, iepazīstoties ar vizuālās apsekošanas aktiem, var pārliecināties, vai pārvaldnieks ir veicis sagatavošanās darbus, lai dzīvojamā māja droši varētu sagaidīt salu un sniegu,” norāda “Bonava Latvija” eksperts.
Apkures sezona ir jau sākusies, tāpēc iedzīvotājiem ir jāpārliecinās, ka apkures sistēma ir apsekota, darba kārtībā un nav gaidāmi nelāgi pārsteigumi. Nākamais punkts ir jumts un lietus ūdens notekas, kurām ir jābūt kārtībā – apsekotām un iztīrītām. “Lai kūstošais sniegs vai lietus neradītu riskus, savlaicīgi ir jāveic notekcauruļu un lietus kanalizācijas sistēmu tīrīšana,” skaidro “Bonava Latvija” eksperts. Viņš atgādina, ka apsekošanas un tīrīšanas darbi jāveic arī ventilācijas sistēmā, atbrīvojot to no gružiem un putekļiem, kas sakrājušies vasaras un rudens sezonā.
Īpaša uzmanība, gatavojoties salam, ir jāpievērš ūdens apgādes sistēmām. “Ja mājai ir izbūvēti teritorijas laistīšanas krāni, pārvaldnieka pienākums ir šos krānus ieziemot. Ja izbūvētas alternatīvas laistīšanas sistēmas, jāveic to atgaisošana un ieziemošana, citādi, āra gaisa temperatūrai pazeminoties zem 0 grādiem, tās var aizsalt vai plīst,” norāda Andris Vindels.
Tuvojoties ziemas sezonai, pārvaldniekam ir jāapseko koplietošanas telpu durvis un logi, lai pārbaudītu to stāvokli, iztīrītu rudens laikā sakrājušos putekļus un iesmērētu blīvgumijas ar silikona bāzes smērvielu. Tas novērš blīvgumiju sasprēgāšanu un sasalšanu aukstajā sezonā, saglabājot to elastību un efektivitāti. “Apsekošanas laikā ir lieliska iespēja arī pārbaudīt durvju aizvērējmehānismu regulējumu, lai pārliecinātos par tā darbību, tādā veidā samazinot iespējamos siltuma zudumus ārdurvju neaizvēršanās gadījumā. Ja nepieciešams, jāveic regulēšana,” skaidro eksperts.
Cīņai ar sniegu – gatavs!
Kad vizuālā apsekošana un obligāti veicamie darbi ir pabeigti, pārvaldnieka pienākums ir laikus sarūpēt sniega tīrīšanas inventāru un pretslīdes līdzekļus, piemēram, sāls/smilšu maisījumu vai smiltis. Lielāku teritoriju uzturēšanai un kopšanai jāsagatavo traktortehnika, pārliecinoties par traktortehnikas tehnisko stāvokli un nepieciešamības gadījumā veicot vēl pēdējos traktortehnikas apkopes darbus. Kad šie darbi ir paveikti, tehnika ir jānogādā pieejamā vietā, lai to varētu operatīvi izmantot sniega tīrīšanai.
Apsekojot teritoriju, pārvaldnieka pienākums ir arī laikus izvēlēties atbilstošu vietu, kur kraut lieko sniegu. “Piemēram, “Bonava” projekta “Pīlādžu mājas” teritorijā šim mērķim ir īpaši paredzētas vietas ar stiprinātu zālienu, pa kuru droši var pārvietoties smagā tehnika un kur iespējams kraut sniegu, nesabojājot zālāja segumu. Ja tādas vietas teritorijā nav, var izmantot, piemēram, kādu no brīvajām autostāvvietām vai teritorijā esošajiem laukumiņiem, par to vienojoties ar iedzīvotājiem,” skaidro Andris Vindels.
Ja sniegu teritorijā nav, kur likt, pārvaldnieka pienākums ir laikus izvērtēt un apspriest ar iedzīvotājiem sniega mehāniskas izvešanas iespēju. “Šī ir pozīcija, kas budžetā parasti nav iekļauta, tāpēc par to dzīvokļu īpašniekiem varētu nākties piemaksāt, ņemot vērā izvestā sniega daudzumu vai citus parametrus,” piebilst eksperts. Par šīm izmaksām dzīvokļu īpašnieki ir savlaicīgi jābrīdina, un izmaksu aprēķiniem jābūt skaidriem un pamatotiem.
