Manai ģimenei garšo! Varbūt iegaršosies arī tavai?

Ar šo konkursu vēlējamies parādīt, cik lieliski, daudzveidīgi, gardi un, svarīgākais, arīdzan mūsdienīgi ir latviskie ēdieni, kurus grams gramā pēc omes receptes vai vieglu roku Mārtiņa Sirmā gaumē ceļam galdā reizēs, kad visi sanākam kopā. Jo tieši šādas reizes arī ir svētki. Lūdzām sūtīt receptes mums, piebilstot, ka ēdiens ar stāstu allaž būs gardāks, tā vēlēdamies saprast, cik mūsu – žurnāla 100 labi padomi un tā satelītizdevumu – lasītāju vidū ir domubiedru un vai arī viņiem šķiet, ka latviskais garšas kods ir tā vērts, lai to vētītu, pētītu un godā celtu. Izrādījās, pietiekami, lai omulīgajā Viesistabas mājas restorānā gatavojot kopīgu maltīti un to kopā baudot, jau slēgtu ķirbja krēmzupas slacītu un rozmarīna sāļās karameles zīmogotu ēstmīļu draudzību. Bet par to vairāk turpmākajās lappusēs.

Kā jau katrā konkursā, arī šajā bija uzvarētāji. To izvēlēšanās mums, redakcijas pieredzējušajām saimniecēm (piemēram, recepšu redaktore Ieva Salmane ik darba dienu savā pusdienotavā Spināti un Sviests gatavo ēdienu gan klasiskā stroganova cienītājiem, gan desertiņu našķētājiem, gan veģetāriešiem, gan kaut-kā-kārojas-tikai-nezinu-kā apsēstajiem, bet vēlos vakaros un brīvdienās meklē, pēta un izmēģina jaunas receptes, 100 labu padomu galvenā redaktore Ilze Trofimova ik dienu rūpējas par maltīti savai ģimenei, tostarp topošajam ēdienu blogerim Rihardam, kurš pagaidām pilnveidojas 2. klasē, bet man, šo rindu autorei, bijusi tā atbildība vairākkārt būt restorānu vērtēšanas žūrijā ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs) sagādāja daudz pārdomu un atziņu, taču spējām vienoties par svarīgāko – ēdienu, kas rotātu latviešu kopāsanākšanas galdu. Un, cerams, goda vietā būtu mūsu senču cienasts – putraimu jeb asinsdesas; tiesa, tādu vai citādu šīs ēdiena variāciju varam atrast vairuma eiropiešu nacionālajās virtuvēs. Būs arī grūbas, īpaši, ja no tām ir pagatavots saldēdiens, ne tikai koča vai modernais gruboto. Un būs arī Saikavas barona zirņi, muzikantu gaļa un Napoleons ar jāņogu želeju vidiņā, kas ir tik kārdinoši aizkustinoša stāsta dēļ. Tātad laureāti ir spējuši receptei pievienot vērtību – produkta izcelsmi, tradīciju, vietu, proti, visu, lai pretendētu uz vietu pavārgrāmatā ar patriotisku nosaukumu. Taču arī to konkursa dalībnieku iesūtītās receptes, kuriem netika nosacītais lauru lapu uzvaras vainags, ir vērtīgs papildinājums mūsu – žurnāla un tā lasītāju – zelta recepšu izlasē. Piemēram, marinētie gurķīši, jo kas gan tas par latviešu svētku galdu bez marinēta vai skābēta kraukšķīga un garšas kārpiņas uzmundrinoša gurķēna?! Vai gruntīgs drēgnā laika paēdiens – sutināti kartupeļi ar cauraudzīti. Vai tik ļoti iecienītais ēdiens, vienkāršs un sātīgs kā pusdienās, tā vakariņās un kā rudenī, tā pavasarī – kartupeļu pankūkas (visvairāk cildinājumu bija tieši kartupeļu pankūkām!). Un kūka Sapnis, kuru par tādu pārvērš lielisko Latvijas ābolu klātbūtne. Vai pašu cepta maizīte. Vai kartupeļu salāti, kas mūsu konkursā ieņem ikoniskā rasola vietu (dīvaini, bet nebija nevienas rasola receptes!). Mūsdienīgu garšas noti mūsu svētku galdam piešķir arī globālā zivju zupa, kurā dienvidjūru lolojumiem līdzās peld stipri godātais lasis, un absolūti inovatīvs un veselīgs ēdiens, balstīts reģiona kulinārajās tradīcijās, – nogatavinātas sarkanās bietes salāti. Patiesībā tā pat nav recepte, ko tās autors – viesnīcu un restorānu nozarē cienītais Aivars Kalniņš – piedāvā žurnāla lasītājiem; tā ir metode, par kuru rakstīsim arī turpmāk.

Kad kalām idejas par konkursa noslēgumu, sapratām, cik ļoti svarīga ir ne tikai konkursantu un redakcijas tikšanās klātienē, bet arī vieta, kur tas varētu notikt. Labi, ka tieši tobrīd satikām Viesistabas saimnieci Agati Lūsi, kura ierosināja šīs tematiskās ballītes vadmotīvu – mūsdienu Latvijas garšu ar pievienoto vērtību – šefpavāres Montas Meieres sastādītu ēdienkarti meistarklasei. Ir tik patīkami būt vietā, kur tevi draudzīgi uzņem, jēgpilni izklaidē, aicina pie gaumīgi klāta galda, pasniedz ēdienu skaistos traukos, nemanāmi apkalpo. Protams, kopīga rosīšanās ērtajā Viesistabas virtuvē svešiniekus pārvērš kompānijā, kura, vakariņojot, jautri tērzē, kas arī bija mūsu klusais sapnis.

To, ar ko beidzās šā gada konkurss, vari aplūkot fotogrāfijās, kā arī izmēģināt interesantākās receptes, ko iesūtījuši konkursa dalībnieki. Taču mēs jau sākam domāt par nākamo gadu. Kad būsim tikuši pāri dažādajiem gada nogales svētkiem, kuros visbiežāk pulcējas tuvie un mīļie, varbūt jau vari savā recepšu kladītē atķeksēt kādu jaunieguvumu vai bērnības garšu atguvušo, jo nākamgad mēs atkal aicināsim pastāstīt, kas garšo tavai ģimenei. Tikai tad jau tas nebūs eksperiments, bet nopietna sacensība!

Nogaršo, liec aiz auss, pieraksti un gaidi, kad aicināsim! Klāsim svētku galdu kopā!

Ņem vērā! Recepšu konkursa Manai ģimenei garšo! finālistu receptes, kā arī citu Latvijas pieredzējušo un apsviedīgo saimnieču receptes ikdienas un svētku maltītēm meklē žurnāla 100 labi padomi speciālizlaidumā Zelta receptes, kas nopērkams visās preses pārdošanas vietās.