Biškopjus satrauc lētais imports un viltojumi

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka Latvijas biškopjus arvien vairāk satrauc nenosakāmas izcelsmes un apšaubāmas kvalitātes importa medus, kas apdraud vietējo dravu pastāvēšanu. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, pērn no trešajām valstīm Latvijā ievestas vairāk nekā 40 tonnas medus.

Savu medu var atšķaidīt ar svešu

Latvijas likumdošanā joprojām ir būtiskas nepilnības, kas ļauj tirgot zemas kvalitātes medu un tā izstrādājumus. Katrai valstij ir tiesības kontrolēt tirgū notiekošo, tomēr Latvijā to gandrīz nedarot. Proti, jebkurš uzņēmējs var ievest tonnu medus un sajaukt to ar simt kilogramiem Latvijā ražota medus, lai šī produkcija formāli kļūtu par ES ražotu medus izstrādājumu.

Importētajam medum ir lielāks pieprasījums, jo ir zemāka cena. Lazdiņš arī norāda, ka pircēji bieži nepievērš uzmanību medus etiķetēm, bet ražotājvalsts nosaukums uz cenu zīmēm norādīts ar pārāk maziem burtiem.

Vislabāk pirkt no pazīstama

Biškopis Imants Ozols no Dienvidkurzemes novada Cīravas pagasta Kas Jauns Avīzei saka: “Ja visa dzīve sadārdzinās, bet medus produkts paliek tajā pašā cenā, tas norāda, ka kaut kas nav kārtībā. Biškopji ir tādi paši upuri kā dažbrīd piena lopkopji, graudkopji un citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie.”

Biškopji viltus medu sauc par čakarētu medu. Ozols atgādina, ka krieviem vārdam ļipovij ir divas nozīmes – liepu, runājot par medu, un arī falšs vai viltots. “Tur bija liela doma apakšā, vienkārši sapratuši, ka medu var arī eleganti viltot. Tāpēc es ļoti piekrītu visiem, kas izsaka stingru nostāju, ka vajag pirkt tikai no Latvijā zināma biškopja,” uzsver Ozols. “Man pašam arī ir daudz jauku, ilggadēju pircēju.”

Zemā cena diezgan skaidri norāda uz medus viltojumu, kaut arī analīzēs viss var būt kārtībā. “Līdzīgi kā ar olām. Lauku ola un rūpnieciski slēgtā fermā ražotā – grūti būs atšifrēt, kura ir kura,” skaidro biškopis. 

Pievieno daudz lētākus sīrupus

Vēl sliktāk, ja no medus ir tikai uzraksts uz etiķetes – šis ir trešais visbiežāk viltotais pārtikas produkts pasaulē aiz olīveļļas un piena. Eiropas Savienības (ES) akcijā Medus no stropiem atklājās aizdomas, ka no 320 paraugiem 147 jeb 46% ir viltoti. Toreiz medu pārbaudēm ievāca no 2021. gada novembra līdz 2022. gada februārim, piedalījās 16 bloka dalībvalstis, Šveice un Norvēģija.

ES Medus direktīva nosaka, ka medum nedrīkst pievienot nekādas citas piedevas, izņemot pašu medu. Pētījumos atklāts, ka medum pievieno no dažādiem augiem iegūtus cukura sīrupus – retāk no kukurūzas, biežāk no rīsiem, kviešiem vai cukurbietēm.

Iemesls ir būtiskā cenu atšķirība – 2021. gadā vidējā vērtība importētajam medum bija 2,32 eiro par kilogramu, kamēr no rīsiem ražots cukura sīrups bija nopērkams par 40 līdz 60 eirocentiem.

Kā atšķirt īstu medu no viltojuma

Skaidro biškopis Imants Ozols:

* jāredz vai nerūgst, neslāņojas kristalizējoties, nav pārāk līstošs, bet gan vijīgs;

* smaržai jābūt patīkamai, ne skābai, bet pēc nektāra, putekšņiem vai ziediem, kamēr viltotam medum bieži smaržas nav vai tā ir pārāk spēcīga vai uzmācīga;

* protams, garša – no maigas līdz kaklā cērtošai, kas ir labi. Nedrīkst gar būt pēc rūguša. Taču rūgt var arī īsts medus ja mitrums tajā augsts. Tā var būt nenogatavinātā medū un arī slapjās vasarās ar viršu medu kad bites nespēj izžāvēt nektāru.

Šogad ir lielisks rudens, bet ir netradicionāli ilgāks ienesums no izsvīduma, atāliem, no āboliem, bumbieriem, plūmēm utt.