Ko darīt rudenī, lai pavasarī dārzā būtu mazāk gliemežu? Un ko nekādā ziņā nedarīt
Šoreiz runa būs nevis par visiem gliemežiem, bet par Latvijā sastopamajiem Spānijas kailgliemežiem. Kaut gan šie gliemeži nepārdzīvo mūsu ziemas, to oliņas pārziemo itin veiksmīgi. Un viens Spānijas kailgliemezis sezonā spēj izdēt līdz pat 400 oliņu.
Dodies oliņu medībās
Dārzos šos rīmas var sastapt no pavasara līdz pat decembrim, taču lielākā Spānijas kailgliemežu aktivitāte novērojama no jūnija līdz septembra beigām vai oktobra sākumam. Tad tie ēd un ēd, bet augustā un septembrī intensīvi vairojas, dējot oliņas, parasti mitrās un tumšās vietās. Tās var atrast zem akmeņiem, ķieģeļiem, podiem, dēļu kaudzēm, zemes spraugās krūmu paēnā un citur. Oliņas tur pārziemo, un pavasarī no tām izšķiļas jauna ēdelīgo gliemju paaudze. Labākā metode, kā ierobežot Spānijas kailgliemežu izplatīšanos, ir to oliņu iznīcināšana. Apskati visas vietas, kur tavā īpašumā varētu būt sadētas gliemežu oliņas, savāc visas, ko pamani, un iznīcini, iemetot sālsūdenī.
Ņem talkā sālsūdeni un ēsmu
Rudens ir labākais laiks, lai parūpētos par to, ka oliņas vispār netiek izdētas. Pirmā un labākā metode, lai tiktu galā ar Spānijas kailgliemežiem, ir to nolasīšana. Nav pārāk patīkama nodarbe, taču ar cimdiem rokās to var izdarīt. Tikai cimdus gan labāk ņem vienreizlietojamos, jo pēc šī darbiņa tie būs pārklāti ar gļotām. Traukā, kurā lasi gliemežus, sagatavo sālsūdeni – rīmas tajā aizies bojā. Vēl viena metode gliemežu skaita samazināšanai ir izmantot ēsmu. Labi der dzelzs fosfāts, kas gliemežiem ļoti garšo. Apēduši šādu ēsmu, tie beidz baroties un aizlien savās slēptuvēs nomirt. Savukārt pats dzelzs fosfāts sadalās augu barības elementos – dzelzī un fosforā. Dzirdēts, ka ēsmai izmanto arī metaldehīdu. To gan darīt nevajag, jo tā ir inde, ar kuru var noindēt ne tikai gliemežus.
