Zinātnieki uz jumta Rīgā iekopj mazdārziņu
Zinātnieki Rīgā uz jumta audzē salātus, zemenes un citus lauku labumus, tikmēr to pašu uz zemes ierastākos apstākļos dara viņu Dārzkopības institūta kolēģi Pūrē Tukuma novadā. Šī nav sacensība, kuriem izaugs garšīgākās ogas vai lielākie kabači, bet gan vēlme noskaidrot, vai pilsētas apstākļos audzētais ir tikpat labs kā īstos laukos.
Agroresursu un ekonomikas institūta pētnieki savu dārzu iekopuši uz jumta apmēram 400 metru no Brīvības ielas Rīgā, kur jau otro vasaru audzē salātus, zirņus, tomātus un citus labumus, raksta Lsm.lv. Līdzīgs dārzs ierīkots Pūrē. Galvenais mērķis ir izpētīt pilsētā audzētu dārzeņu kvalitāti – kā šāda vide iespaido izaudzēto.
Laista ar lietus ūdeni
Pētījums norit projekta “Roof2Fork” ietvaros. Mazdārziņu pārsvarā laista ar lietus ūdeni, ko ievāc no blakus esoša apmēram 20 kvadrātmetrus liela jumtiņa. “Krāna ūdeni lietojam tikai ilgākos karstuma periodos, uz lietus ūdeni diemžēl vien nevar paļauties, bet to sanāk izmantot daudz,” Lsm.lv stāsta institūta Bioekonomikas nodaļas pētniece Linda Ieviņa
Jūlija sākumā kastēs un podos zaļoja sulīgas zirņu pākstis, loki, baziliks, pa sienu augšup kāpa pupas, no zemes līda ārā jau otrā šīs sezonas redīsu kārta, sāka krāsoties pirmie tomāti, jau novākti jaunie kartupeļi.
Pirmā salātu raža bijusi tik bagātīga, ka zinātnieki dalījās ar kolēģiem un vietējo kafejnīcu. Ēnainākā vietā pētnieki eksperimentē pat ar sēņu audzēšanu – augsnes virskārta piesegta ar salmiem, kas sēnēm patīk un palīdz ilgāk noturēt mitrumu.
Zemenes sargā ar akmeņiem
Rīgā zinātnieku lielākā problēma ir nosargāt ražu no kaijām, kas paspēja izēst gurķu sēkliņas. Zemeņu kastē ielikti sarkani nokrāsoti akmeņi – ja kaijas vienreiz paķer cieto viltus zemeni, vairs pēc tādas netīko.
Deviņās kastēs pētnieki izmēģina trīs substrātus, kur kūdrai pievienotas citas sastāvdaļas – perlīts (vulkāniskas izcelsmes minerāls, ko dārzkopībā izmanto labākai mitruma noturēšanai augsnē un tās irdināšanai), kokosriekstu šķiedra un lapu komposts. Salīdzinājumā ar perlītu labākas gan ir Latvijā no māla ražotās keramzīta lodītes.
Kaut arī pilsētā ir lielāks piesārņojums, nekāda sliktā ietekme nav novērota. Lielāko piesārņojumu augi uzņem caur augsni, taču, ja tos audzē tīrā substrātā, nevis pilsētas zemē, šim riskam nevajadzētu būt. Turklāt lielākā augstumā, audzējot uz jumta, arī mazinās negatīvā ietekme.
Pārbauda laboratorijā
Izaudzēto pārbauda trīs veidu laboratorijas analīzēs – nitrātu un nitrītu saturu, vai augos nav smago metālu, kādi ķīmiskie elementi, tostarp vēlamie, ir sastāvā. “Ir arī atsevišķa analīze par augu veselīgumu – nosaka krāsu, hlorofilu, vitamīnus, cukurus un citas uzturvielas. Tas arī norāda, cik labi augs jūtas,” skaidro Ieviņa.
Rīgā ir ļoti daudz plakano jumtu, un tas nozīmē neapgūtu lauku dārzkopībai. Runa nav par liela mēroga ražošanu, bet gan iespējām pilsētniekiem. Dārzkopībai var izmantot arī balkonu, bagātinot savu ēdienkarti un vienkārši labi pavadot laiku.
Pētnieki uzsver, ka tā ir iespēja tikt pie svaigas, paša audzētas pārtikas: “Zini, kas tas ir un ko esi licis virsū. Vari tai viegli piekļūt, arī ekonomiski tas ir ļoti izdevīgi – protams, jāsamaksā par augsni un sēklām, bet tas var būt lētāk nekā pērkot veikalā. Ražas apjomi var būt diezgan labi.”
