Vasarnīca dodas ziemas miegā - kā to atstāt drošībā?
Beidzoties siltajai atvasarai, noslēdzas laiks, ko aktīvi pavadām vasarnīcās, un arī lauku mājas vairs neapciemojam tik bieži. Tādēļ ir būtiski, lai ziemas periodā ēka nebūtu pakļauta iespējamiem bojājumiem un neciestu no zagļu nodarītā kaitējuma. Ko ņemt vērā, lai, jaunajā sezonā atgriežoties vasaras mājā, tā mūs sagaidītu tāda, kādu to atstājām?
Viens no aktuālākajiem jautājumiem, par ko apdrošināšanas sabiedrībā ERGO ik gadu tiek saņemta virkne atlīdzību pieteikumu ne tikai no vasarnīcām, bet arī no apdzīvotiem īpašumiem, ir ziemas spelgonī plīsušas apkures un ūdens caurules. Īpaši, ja caurules plīsušas mājas bēniņos, applūdinot visu īpašumu, sekas var būt ļoti nopietnas un zaudējumi parasti mērāmi daudzos tūkstošos eiro.
Savukārt gadījumos, kad caurules ir aizsalušas, ēku īpašniekiem nevajadzētu nodarboties ar pašdarbību, mēģinot tās atkausēt, piemēram, ar karstā gaisa fēnu vai citiem amatniecības instrumentiem, kas bieži vien situāciju padara tikai sliktāku. Tā vietā būtu jāvēršas pēc palīdzības pie profesionāļiem.
Visaktuālākā – apzagšana
“Noteikti iesaku nežēlot padsmit eiro mēnesī un pieslēgt vasaras mājai apsardzes sistēmu,” saka Artūrs Mezītis. “Tieši par zādzībām saņemam vairāk izsaukumu – vairāk nekā par bojātām ēkām,” viņš norāda. Savukārt ERGO klientu praksē ir bijis gadījums, kad kādā vasarnīcā, kas ziemas periodā atstāta nepieskatīta, ieradies bezpajumtnieks, kurš atvēris durvis, nomazgājies, paēdis un tad devies prom. “Nekas netika nozagts, bet situācija, protams, nepatīkama,” norāda Lelde Mūsiņa, ERGO Privātā īpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāja.
Ko ņemt vērā, “ieziemojot” vasarnīcu?
- No caurulēm jāizlaiž ūdens. Ja to neizdara, gaisa temperatūrai samazinoties vien par dažiem grādiem, var plīst caurules.
- Atvienojiet elektrību, bet vienlaikus esiet vērīgi, lai neatslēgtu elektrības padevi arī apsardzes sistēmai. Atvienojiet no rozetēm elektroierīces, kas netiks izmantotas prombūtnes laikā.
- Vasarnīcā un tās teritorijā neatstājiet vērtīgus priekšmetus, piemēram, elektroierīces, sadzīves tehniku, instrumentus, dārza tehniku, aktīvās atpūtas inventāru, norāda Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone. Ja šīs lietas novietosiet drošās, slēgtās telpās, tā pasargāsiet tās ne tikai no zagļiem, bet arī no nokrišņu un sala negatīvās ietekmes – neveidosies rūsa un manta netiks bojāta.
- Atcerieties, ka batuti nav paredzēti turēšanai ārā ziemas periodā. Sniega ietekmē batuta materiāls kļūst trausls un var viegli plīst. Turklāt vētru laikā batuts var tikt aizpūsts.
- Neatstājiet atslēgas brīvi pieejamās vietās – zem puķu podiem, akmeņiem, ārdurvju paklājiņiem. Šādi ne tikai pieaug risks tikt apzagtiem, bet arī nav iespējams pierādīt ielaušanos.
- Lai lauku māju teritoriju ziemas periodā neapmeklētu un neizdemolētu citi nelūgti viesi, proti, meža zvēri, vēlams pagalmā neatstāt rudens ražas, dārzeņu vai augļu, pārpalikumus. Tie var pievilināt savvaļas dzīvniekus, kuri ir barības meklējumos.
- “Uzturiet labas attiecības ar kaimiņiem. Ja iespējams, lūdziet, lai viņi palūkojas, kas notiek jūsu īpašumā tad, kad tur neuzturaties. Tāpat var padomāt par prožektoru un kustības sensoru ieviešanu, jo tas palīdzēs kaimiņiem redzēt, vai kāds nav ienācis teritorijā arī diennakts tumšajā laikā. Svarīgi uzturēt kārtību īpašumā arī ziemas mēnešos, lai nelabvēļi saprot, ka īpašums tiek uzraudzīts,” iesaka Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone.
