Francijā skandāls ap lāceni no Latvijas - Dabas aizsardzības pārvalde brīdina par dezinformāciju
Vairums droši vien atcerēsies mazo lācēnu, kurš vairākas dienas bez mammas klīda gar Alojas-Limbažu ceļu un tad no pagaidu mājām – Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza – devās uz Franciju. Valstī ap šo zvēriņu sacelts tracis, kuru nu cenšas izprast kā dzīvnieku draugi, tā Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kas šo procesu organizēja.
Ļaudis vēl aprīļa sākumā minētā ceļa posma tuvumā sāka ievērot mazu, ņipru, bet šķietami apjukušu lāceni.
Tas skraidīja pa viegli apsnigušo pļavu un deva kāda video filmētājam signālus, ka nevēlas būt sociālo tīklu zvaigzne – nikni skrēja virsū ierūkdamies.
Sākotnēji šķita, ka lācenes mamma ir kaut kur blakus, tamdēļ dzīvnieku aizsardzības speciālisti to netraucēja.
Pēcāk, bažījoties, ka lācene sevi apdraud, esot tik tuvu satiksmes infrastruktūrai, tas tika notverts, aizvests uz zoodārzu un ievietots karantīnā.
Latvijas lācene dodas uz Franciju
Bija gan skaidrs, ka ilgstoši viņš tur palikt nevarēs – DAP informēja, ka Latvijā visi lāčiem piemērotie voljēri jau ir aizņemti un jaunu šādu vietu būvniecība nedz Rīgas zoodārzā, nedz Līgatnes dabas takās nav plānota.
Uzņemt lāceni pieteicās gan Francija, gan Itālija, gan Grieķija un izvērtējot piedāvājumus, tika lemts par labu Francijas zoodārzam-patversmei “La Taniere”.
“[Tam] ir nepieciešamā infrastruktūra, kompetents personāls, kā arī iepriekšēja pieredze darbā ar dzīvnieku rehabilitāciju,” teikts DAP paziņojumā, kurš publicēts 25. maijā.
“[...] vai lācenīte atgriezīsies savvaļā, atkarīgs no Francijas kolēģu sekmēm, strādājot ar šo lācīti”, tolaik skaidroja Rīgas zoodārza dzīvnieku kolekcijas departamenta vadītāja Guna Vītola.
“La Taniere” dibināts 2015. gadā un jau ir uzņēmis 3000 dzīvniekus, saskaņā ar DAP publicēto informāciju.
Savā maija paziņojumā DAP arī atkārtoti, konkrēti uzsver faktorus, kuri padara šo Francijas zoodārzu-patversmi par piemērotu Latvijas lācenei.
Lācenīte uz jauno mājvietu devās ar lidmašīnu. Tai līdzi tika sūtīti uzņemošajai pusei saistoši pavaddokumenti – noteikumi labturībai, apraksts par ēdienkarti un veselības stāvokli, lai jaunajā mājvietā viņa saņemtu kvalitatīvu un piemērotu aprūpi, pauda DAP.
Francijas presē sacelta brēka
Taču Francijas laikrakstā “Le Point” nu lasāmi apgalvojumi, ka šī dzīvnieka nodošana Francijas zoodārzam esot bijusi ļoti problemātiska.
Publikācijā “La Taniere” ir nosaukta par vietu, kura sākotnēji darbojusies kā “cirka karjeru” beigušu dzīvnieku un muitas darbinieku izņemtu dzīvnieku patversme.
Tās iespējas esot ierobežotas – lācenes gadījumā nepiemērotas – un patversmes dibinātāji esot “entuziasti, nevis zinātnieki vai veterinārārsti”, teikts “Le Point” publikācijā.
Vēl minēts, ka “La Taniere” neesot daļa no Francijas savvaļas dzīvnieku aprūpes centru tīkla.
Intervēta gan šī tīkla direktore Manona Tisidrē, kura apgalvoja, ka lāča rehabilitēšana dabiskajā vidē ir ļoti grūts darbs, gan arī citi speciālisti, kuri apšauba “La Taniere” varēšanu šajā jomā.
Tikmēr DAP maija publikācijā teikts: “Zoodārzam ir speciālistu komanda, kas labi pazīst lāčus, līdz ar to iespējams gūt panākumus šī lāča rehabilitācijā dabiskajā vidē.”
Jāpiebilst, ka šādas lācenes uzturēšanā ir maksimāli jāizvairās no saskarsmes ar cilvēku, taču Francijas medijos pausts, ka minētā zoodārza-patversmes pārstāvji Latvijas lāceni ir barojuši no rokas, ar ābolu, cauri krātiņam.
Tad vēl paustas arī šaubas par to, cik atbilstoši (vai neatbilstoši) regulētai procedūrai, lācene vispār nonākusi Francijā.
Atbildīgā ministrija (Francijas valsts ministrija ekoloģijas pārejas jautājumos) “izvairoties skaidri pateikt” kā lācene nonākusi valstī, savukārt “avoti” franču medijam ziņojot, ka tas noticis “kādam atbildīgajam nepārdomāti rīkojoties entuziasma ietekmē”.
Beigās vēl arī paustas bažas par ideju – rehabilitēt lāci Pirenejos, vienīgajā lāču apdzīvotajā Francijas teritorijas daļā.
Laikraksts “Le Point” apgalvo, ka ministrija šādu iespēju kategoriski noliedz, kamēr “La Taniere” pārstāvis medijam skaidrojis, ka šāds solis nevis kaitēšot Pireneju lāču populācijai, bet gan nākšot par labu.
Ar šo franču mediju stāstu portālā “Facebook” dalījušās dažādas ar dzīvnieku aizsardzību saistītas lapas un, ceļojot pa sociālajiem tīkliem, tas nonācis arī līdz Latvijai, kur to pārpublicējuši atsevišķi interneta resursi.
DAP – franču laikraksts melo
Tikmēr izbrīns par šo visu jaušams no DAP puses. Jauns.lv sazinājās ar iestādi, lai lūgtu skaidrot, kas tad īsti notiek ap Latvijā noķerto lāceni.
Visupirms DAP skaidroja, kā tad īsti var un nevar notikt šāda dzīvnieka transportēšana pāri valstu robežām.
“Lai starp valstīm pārvietotu dzīvu savvaļas sugas īpatni, kas iekļauts CITES sarakstos, valstīm jāievēro starptautiski noteikta procedūra – gan jābūt CITES atļaujai, gan veterinārajiem dokumentiem. Dabas aizsardzības pārvalde pirms CITES atļaujas izsniegšanas un dzīvnieka pārvietošanas ir sazinājusies ar Francijas CITES zinātnisko iestādi, kas, izvērtējot pretendentu, proti, “La Taniere” zoodārzu-patversmi, sniedza pozitīvu atbildi par zoodārza piemērotību brūnā lāča uzņemšanai. Attiecīgi Pārvalde sagatavoja un izsniedza CITES sertifikātu, apliecinot, ka konkrēto lāci drīkst pārvietot uz izvēlēto zooloģisko dārzu,” rakstiski informē DAP Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas Komunikācijas speciāliste Santa Biseniece.
Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs esot veicis visas darbības, lai dzīvnieka pārvietošana atbilstu starptautiskajām veterinārajām prasībām, piebilda DAP pārstāve.
“Lai saprastu Francijas pusē izraisīto ažiotāžu, DAP ir atkārtoti vērsusies pie Francijas iestādēm, lūdzot skaidrojumu par publiski izskanējušajiem pārmetumiem un bažām par “La Taniere” piemērotību Latvijas brūnā lāča uzņemšanai un nepieciešamās aprūpes nodrošināšanai. Saņemot skaidrojumus no Francijas puses, esam vēlreiz guvuši apstiprinājumu tam, ka saceltajai ažiotāžai nav pamata. Francijas iestāžu sniegtā informācija liecina, ka zoodārzam ir nepieciešamās atļaujas un tiek nodrošināti arī nepieciešamie apstākļi, lai lāci tajā varētu izmitināt,” pauda Biseniece.
Francijas iestāžu pārstāvji DAP ir snieguši detalizētu skaidrojumu un komentārus, papildinot un precizējot 25 rakstā minētos faktus un apgalvojumus.
“Rakstā atspoguļota gan nepilnīga, gan nepatiesa informācija – piemēram, par lācenītes pārvešanu uz Franciju – pārvešana ir ne tikai saskaņota, bet tai ir saņemts sertifikāts. Tāpat minēts, ka zoodārzs “La Taniere” nav pietiekami kompetents, lai spētu sniegt piemērotu aprūpi lācim, taču minētais zoodārzs ir saņēmis divus sertifikātus (Autorisation d'Ouverture (= Authorization of Opening) and a Certificat de Capacité (= Certificate of Capacity, or Certificate of Competency), kas apliecina zoodārza “La Taniere” spēju un kompetenci aprūpēt savvaļas dzīvnieku sugas. Rakstā lasāms nepatiess apgalvojums par to, ka nav ievērots nepieciešamais karantīnas periods, taču laikā, kad raksts ticis publicēts (2023. gada 25. jūnijs) lāča karantīna joprojām tikusi ievērota un nebija beigusies,” detalizēti izstāsta DAP.
Beigās Latvijas puse vēl piebilst, ka lācenīte ir nodota “La Taniere” aprūpē un zoodārza direktors iepriekš ir apņēmies nodrošināt iespējami labākos apstākļus arī dzīvnieka turēšanai nebrīvē, taču zoodārzam nav liegts dzīvnieku pārvietot uz citu piemērotu turēšanas vietu Eiropas Savienības ietvaros, pirms tam saņemot atbilstošās atļaujas un saskaņojumus.
“Būtiski atcerēties, ka gan lāča, gan citu sugu pārstāvju transportēšanai atļaujas ir obligātas, tāpēc nekontrolēta lācenītes pārvietošana nav iespējama. No saņemtajiem skaidrojumiem varam secināt, ka lielākoties minētā informācija nav patiesa, tā nav balstīta uz faktiem un nebūtu jāturpina pārpublicēt, lai nevairotu sabiedrības dezinformāciju,” pauda DAP.