Kas patiesībā slēpjas kokosriekstu eļļā?
Kokosriekstu eļļu iegūst no kokosriekstu palmu augļiem, kas aug tropu un subtropu reģionos. Pateicoties plašajām izmantošanas iespējām, tā ir populārākā augu eļļa Āzijā, kur to lieto kosmētikā kā matu masku, lūpu balzamu, roku un saules aizsargkrēmu.
Kokosriekstu eļļa Āzijā iecienīta arī medicīnā kā bāze dažādām ziedēm, un to plaši lieto arī kulinārijā, gatavojot gan sāļos, gan saldos ēdienus. Šo eļļu izmanto fritēšanai un cepšanai, kā arī pievieno zupām un sautējumiem, savukārt konditorejā ar to aizvieto sviestu. Atšķirībā no saulespuķu, linsēklu vai olīveļļas kokosriekstu eļļas izskatu un konsistenci ietekmē temperatūra – līdz +25 grādiem tā ir balta, bieza un cieta, taču, temperatūrai paaugstinoties, kļūst šķidra un caurspīdīga.
Lielākās kokosriekstu audzētājvalstis ir Indonēzija un Filipīnas, kas kopā saražo 60 % visas pasaules kokosriekstu eļļas.
Kādu brīdi kokosriekstu eļļu dēvēja par superfood jeb superēdienu, uzskatot, ka tā ir labāka par cūku taukiem, sviestu un margarīnu, taču jaunākie pētījumi liecina, ka tā tomēr nemaz nav tik veselīga.
Līdzīgi kā dzīvnieku izcelsmes tauki arī tā satur daudz piesātināto tauku un veicina sliktā holesterīna koncentrāciju asinsvados, tāpēc kokosriekstu eļļa nekādā gadījumā nav ieteicama cilvēkiem ar paaugstinātu holesterīna līmeni, sirds un asinsvadu slimībām. Uztura speciālisti neiesaka diennaktī apēst vairāk par divām ēdamkarotēm šīs eļļas, bet vislabāk no tās izvairīties pavisam.
Ņem vērā!
Kosmētikā kokosriekstu eļļas labās īpašības nav apšaubītas – to vari lietot kā matu masku, ieziest sasprēgājušus papēžus vai izmanto kā bāzes eļļu pašas gatavotām ziedēm.
