Kāpēc lēmums par mājdzīvnieku jāpieņem ļoti atbildīgi?

Apskatīšos, tad izlemšu 

Bieži vien uz patversmi “Labās mājas” atnāk cilvēks un saka, lai viņam parāda, visus šeit mītošos dzīvniekus, – vispirms apskatīšoties un tad to, kurš vairāk patiks, vedīs mājās. Šāda attieksme nav pieļaujama! Tas nozīmē, ka cilvēks iepriekš nemaz nav domājis, kā mājdzīvnieks ietekmēs viņa vai ģimenes dzīvi. Turklāt ir milzīga atšķirība vai mājās vedīs bara dzīvnieku suni vai individuālistu kaķi, jo katram no tiem ir savas vajadzības, kuras saimniekam būs jāapmierina. Ja cilvēks par tām nav aizdomājies, tas nozīmē, ka viņš nemaz neapzinās saistības, kādas plāno uzņemties.  

Labāk suni vai kaķi? 

Izvēle visbiežāk ir starp suni un kaķi – cilvēki domā, kurš no šiem dzīvniekiem patīk labāk.  Patiesība jādomā ir nevis par simpātijām un ieguvumu, bet par to, vai dzīvnieka vajadzības būs apmierinātas. Ja mājās ienāks kaķis, jārēķinās, ka šis dzīvnieks ir individuālists, tāpēc tikai nedaudz mainīs tavu un tavas ģimenes dzīves ritmu. Viņam būs nepieciešams siltums, mīļošana, pakasīšana aiz auss, mīksts klēpis, laba barība, rūpes par veselību un komfortabli dzīves apstākļi. Savukārt, ja izvēlēsies bara dzīvnieku suni, situācija būs daudz sarežģītāka. Suni vajadzēs ne tikai barot un mīļot, bet tam būs nepieciešama arī kompānija, kustības un ļoti liela uzmanība. Turklāt ar šo mājdzīvnieku jāpavada kopā daudz laika – vismaz divas reizes dienā jāiet garās pastaigās, jānodrošina iespēja regulāri izskrieties, jāved uz apmācībām. Turpmāk nevarēs pēc darba doties izklaidēties, jo mājās gaidīs ārkārtīgi noilgojies suns. Tāpēc nevar būt vienalga, kuru dzīvnieku izvēlēsies, jo katram no tiem ir savas pamatvajadzības, ko nedrīkst ignorēt. 

Dzīvnieks būs jāmīl visiem 

Pirms mājās tiks pārvests mājdzīvnieks, par to ir jāizrunājas ar visiem ģimenes locekļiem un jānoskaidro, kāda ir viņu attieksme. Ļoti svarīgi, lai ikviens piekristu šim lēmumam, jo citādi domājošais var izrādīt nepatiku, slikti izturoties pret dzīvnieku, un to nedrīkst pieļaut. Tikai tad, ja visi ir vienojušies un saņemts 100 % atbalsts, dzīvnieku drīkst vest mājās. Ideāli, ja pēc jaunā ģimenes locekļa, piemēram, uz patversmi, dodas visa ģimene un kopīgi pieņem lēmumu, kurš turpmāk būs viņu mīlulis.  

Gribu, gribu, gribu!  

Nereti uz patversmi pēc dzīvnieka atbrauc tikai kāds no vecākiem, jo bērns ļoti vēlas sunīti vai kaķīti. Bērnam mājdzīvnieks ir iegribu apmierināšana, savukārt vecākiem tās ir saistības uz daudziem gadiem. Piekrītu, ka suns vai kaķis bērniem ir burvīga kompānija, bet tikai tad, ja vecāki apzinās un pieņem – rūpes par četrkājaino draugu gulsies uz viņu pleciem. Nav saprātīgi, piemēram, septiņus gadus vecam bērnam teikt, ka mājdzīvnieks būs tikai viņa atbildība, un ticēt, ka tā arī būs. Bērns viens pats nevar izvest suni pastaigā vairākas reizes dienā, nopirkt barību un samaksāt par ārsta vizīti. Par mājdzīvnieku vienmēr rūpēsies vecāki, jo citādi nemaz nevar būt!  

Mājdzīvnieks nav cilvēks 

Cilvēki bieži vien dzīvniekus cilvēcisko – pieņem savās mājās kā četrkājainus draugus, kompanjonus, pat sarunu biedrus. Uzskata tos par savas sugas brāļiem un cilvēcisko. Šāda rīcība līdz kādam brīdim ir mīļa un jauka, bet vienmēr ir jāatceras, ka mājdzīvnieks ir cita suga, kurai ir pavisam citas pamatvajadzības, un to apmierināšana ir atkarīgs no cilvēka. Dzīvniekam nav piemērots ēdiens, ko ēd cilvēks, suns grib iet ārā arī lietainā dienā, kaķis sēdēs klēpī tikai tad, kad pats to vēlēsies. Var, protams, izsapņot ideālas savstarpējās attiecības, bet ļoti bieži tās krasi atšķiras no reālās dzīves.

Kas vainīgs pie šausmīgas dzīvnieka uzvedības? 

Viena no primārajām lietām, kāpēc patversmēs visā pasaulē ir tik daudz suņu, ir tā, ka cilvēks ignorē viņu pamatvajadzības pēc bara un kustībām. Ja sunim ilgstoši nav kompānijas, viņam rodas atšķirtības sindroms, tāpēc dzīvnieks ir nelaimīgs – gaudo, grauž mēbeles, kļūst nervozs, var pat nokārtoties mājā. Šādās situācijās cilvēks visbiežāk vaino suni, jo nesaprot, kāpēc dzīvnieks tā rīkojas, un nespēj šādu uzvedību pieņemt. Atved uz patversmi un saka, ka grib no mājdzīvnieka attiekties, jo viņam stulbs suns nav vajadzīgs. Bieži vien cilvēki nemaz nav aizdomājušies, kāpēc suns šādi rīkojas. Tikai retais sev uzdod jautājumus – varbūt vaina ir manā attieksmē, varbūt es neesmu apmierinājis visas suņa pamatvajadzības, varbūt dzīvnieks tā dara, jo es par viņu pietiekami nerūpējos? Daudz vieglāk ir neiedziļināties situācijā un no sava mājdzīvnieka atteikties.  

Cik tas maksās? 

Sapņojot par mājdzīvnieku, retais aizdomājas par to, ka turpmāk katru mēnesi noteikta naudas summa būs jāiztērē kaķa vai suņa uzturēšanai. Kaķis izmaksā lētāk – tam jāpērk barība, granulas kaķu tualetei, mantiņas, jāved pie ārsta. Mēnesī tie ir vidēji 50 eiro. Suņa uzturēšana prasa vairāk līdzekļu, jo bez pārtikas nodrošināšanas ir nepieciešams vest viņu uz apmācībām, gādāt par labu kaklasiksnu un pavadu, kā arī regulāriem veterinārārsta apmeklējumiem, lai veiktu visas nepieciešamās manipulācijas. Diemžēl, lai kā arī negribētos, gan kaķi, gan suņi mēdz slimot vai satraumēties, un tad ir jādodas pie veterinārārsta neplānotā vizītē.

Mūsdienās ārstēšanās ir ļoti dārga, tāpēc jābūt gatavam, ka kādreiz var būt nepieciešamība mīluļa veselībā ieguldīt pat vairākus simtus eiro. Tāpēc, lai izvairītos no neparedzamiem izdevumiem un saglabātu sirdsmieru, “If Apdrošināšana” iesaka mājdzīvniekus apdrošināt. Apdrošināšanas polise ir kā drošības spilvens, kas palīdzēs krietni vien ietaupīt neplānotos ārstēšanās izdevumus, jo no saslimšanas un traumatiskiem nelaimes gadījumiem, diemžēl nav pasargāts neviens un tos nav iespējams paredzēt.

Labākais drošības spilvens – mājdzīvnieka apdrošināšana 

Arvien vairāk cilvēku izvēlas apdrošināt savus mīļdzīvniekus. “If”’ mājdzīvnieku apdrošināšanas polisi var iegādāties ne tikai godalgotiem tīršķirnes pārstāvjiem, bet arī bezšķirnes un jauktas šķirnes mājdzīvniekiem. Atkarībā no tā, kāda polise ir izvēlēta, tā sedz gan ārstēšanas izdevumus par neparedzētiem veterinārārsta apmeklējumiem slimību un traumu gadījumā, tostarp atlīdzina operāciju un medikamentu izmaksas, gan zobārstniecības izdevumus, kas radušies pēkšņas saslimšanas vai traumu rezultātā. Gadījumos, kad mājdzīvnieks radījis kaitējumu, par kuru likuma priekšā atbildīgs saimnieks, apdrošināšana atmaksā trešajām personām nodarītus zaudējumus. Apdrošināšana darbojas arī mīluļa pazušanas, zādzības vai nāves gadījumā – šajās situācijās kompensācija nosedz jauna, līdzvērtīga mājdzīvnieka iegādes izmaksas. Polise var segt arī izdevumus par ceļojuma atcelšanu vai pārtraukšanu, ja tie saistīti ar suņa vai kaķa pēkšņu nopietnu/dzīvībai bīstamu saslimšanu vai traumu. 

Dzīvnieks nav manta, ko atdot, ja nepatīk 

Atceries, kas mājdzīvnieks ir dzīva būtne, nevis manta! Citreiz cilvēki iedomājas, ka ar suni vai kaķi var izrīkoties kā ar jebkuru preci vai lietu – paņemt vai nopirkt, notestēt, kā būs, un, ja kaut kas nepatīk vai nav pa prātam, atdot atpakaļ vai izmest. Dzīvnieks cieš, ja viņu nemīl, ja viņš ir apgrūtinājums un nevienam nav vajadzīgs. Tāpēc ļoti svarīgi ir atcerēties pasaulslaveno citātu, ka mēs esam atbildīgi par tiem, ko esam pieradinājuši. 

Reklāmas raksts tapis sadarbībā ar If Apdrošināšanu.