Latvijā samazinās 19 putnu sugas
Laikā no 2005. līdz 2022. gadam Latvijā konstatētas 19 dienas putnu sugas, kuru populācijas dažādu iemeslu dēļ samazinās, liecina Latvijas Ornitoloģijas biedrības ligzdojošo putnu uzskaišu dati.
Pēdējo 17 gadu laikā samazinājušās vistu vanaga, peļu klijāna, griezes, ķīvītes, parastās ūbeles, mazā dzeņa, lakstīgalas, lukstu čakstītes, kārklu ķauķa, upes ķauķa, svirlīša, garastītes, purva zīlītes, pelēkās zīlītes, dzilnīša, brūnās čakstes, mazā svilpja populācijas, bet vissliktāk klājas mežirbei un plukšķim (mežastrazdu suga).
Dažādi iemesli
Putnu vērotāji gan norāda, ka sugām arī klimata pārmaiņu dēļ mainās areāls, piemēram, plukšķi lielā skaitā pērn vasarā redzēti Skandināvijā. Ilgstoša populācijas samazināšanās, kas sākusies jau pirms šā perioda, novērojama brūnajai čakstei, upes ķauķim un peļu klijānam.
Ligzdojošo putnu monitoringa zinātniskais vadītājs biologs Ainārs Auniņš skaidro, ka sarukumam nav vienojoša iemesla. Starp šīm sugām ir gan lauku, gan mežu putni, gan gājputni, gan nometnieki. Ir sugas, kas cieš no lauksaimniecības zemju un mežu apsaimniekošanas tepat Latvijā, ir sugas, kuru skaita sarukuma iemesli, visticamāk, meklējami ārpus mūsu valsts. Nereti vietējie un pārrobežu faktori var kombinēties.
Par stabilām uzskatāmas 36 dienas putnu sugas, piemēram, baltais stārķis un Latvijas nacionālais putns – baltā cielava. Tikmēr 26 dienas putnu sugām populācija pieaug, tostarp vārnai un melnajam erickiņam. Klimata pārmaiņu dēļ strauju pieaugumu piedzīvo ienācējs Latvijas savvaļā – sārtgalvītis.
Ietekmē klimats un lauksaimniecība
Auniņš norāda, ka, caurmērā raugoties, sliktāk klājas sugām, kas saistītas ar lauksaimniecības zemēm, īpaši zālājiem, tostarp dzeltenajai cielavai, griezei, lukstu čakstītei, kārklu ķauķim, ķīvītei. Labāk sokas putniem, kas labprāt uzturas cilvēka mājvietu tuvumā, piemēram, melnajam erickiņam, vai arī citu biotopu sugām, kas nevairās ligzdot pilsētā, piemēram, zilzīlītei, melnajam mežastrazdam, erickiņam.
Sliktāk klājas arī tālajiem gājputniem, kas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras, tostarp upes ķauķim, brūnajai čakstei, lukstu čakstītei, jo klimata pārmaiņas mazina ziemošanas vietu kvalitāti un veicina Sahāras tuksneša izplešanos. Tuvajiem, Eiropā ziemojošajiem gājputniem, piemēram, melngalvas ķauķim, paceplītim, sarkanrīklītei, klājas labāk.
Latvijas Ligzdojošo putnu monitorings sākts 2005. gadā. Ik gadu ligzdošanas sezonas laikā brīvprātīgie putnu pazinēji veic līdz četrām uzskaitēm aptuveni 50 nejauši izvēlētos maršrutos visā Latvijā. Kopš 2014. gada monitoringu atbalsta Dabas aizsardzības pārvalde.
