Kā mainās mūsu drošības sajūta, ja redzam suni. Un vai izmēram ir nozīme?
Bieži vien cilvēki, jo īpaši sievietes, ļoti piesardzīgi izvērtē savu drošības līmeni atrodoties kādā konkrētā pilsētas nostūrī. Sievietes teju "noskanē" vidi sev apkārt, lai izvērtētu riskus par potenciālu apdraudējumu. Spānijā veikts pētījums, kurā zinātnieki mēģināja noskaidrot vai suņu klātbūtne rada lielāku drošības sajūtu, raksta žurnāls "Psychology Today".
Tagad iedomājaties situāciju. Atrodaties vāji apgaismotā pazemes autostāvvietā un jums pretī nāk nepazīstams vīrietis. Diezgan liela iespējamība, ka vismaz uz mirkli iedomāsieties, ko darīsiet, ja šis vīrietis jums uzbruks, jūs, iespējams, jutīsieties nervozāk un skatīsieties aizdomīgi uz nepaīstamo vīrieti.
Taču tagad šai ainai pievienosim vēl kādu elementu - pūkainu suni. Vai jūs izjutīsiet tāda paša līmeņa uztraukumu? Vai jūsu prātā radīsies tās pašas domas? Visticamāk, ka nē. Nesen veiktā pētījumā no Haēnas universitātes Psiholoģijas katedras Spānijā Rafaels Delgado-Rodrigez mēģināja noskaidrot, kā mainās vide un cilvēku drošības izjūta, ja tajā ir suns.
Drošas un nedrošas situācijas
Pētnieku grupa vēlējās noskaidrot, vai suņa klātbūtne ietekmē mūsu drošības sajūtu tipiskā pilsētas vidē.
Lai to izdarītu, viņiem vispirms bija jāizveido stimulējošu attēlu kopa no lielpilsētu vietām, kuru apdraudējuma līmenis bija atšķirīgs. Viņi veica provizorisku eksperimentu ar 82 sieviešu koledžas studentēm, lai atrastu tipiskus pilsētas apstākļus, kas izraisīja pozitīvas un negatīvas emocionālas reakcijas.
Šausmu un noslēpumu filmas vienmēr ir izmantojušas to, ka gaismas līmenis ietekmē mūsu noskaņojumu. Tāpēc kinoteātra segmenti, kuriem vajadzētu radīt draudu vai briesmu sajūtu, tiek filmēti kā nakts ainas vai aptumšotās telpās.
Mēs jūtamies drošāk spilgtā gaismā un sliktāk jūtamies, kad ir tumšs. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka pilsētas ainas, kas novērtētas kā drošas, parasti bija fotogrāfijas, kas uzņemtas dienas laikā vai ar augstu apgaismojuma līmeni. Ainas, kas novērtētas kā draudīgas, parasti tika uzņemtas tumsā vai vājā apgaismojumā.
Rezultāti arī parādīja, ka, salīdzinot ar drošām telpām, bīstamākā vidē ir vairāk vietu, kur draudīgs nekārtību cēlējs var paslēpties, un mazāk iespēju izkļūt, ja persona saskaras ar draudiem. Piemēram, drošas autostāvvietas bija brīvā dabā, ar augstu redzamību no citām ēkām vai iepirkšanās centriem tuvumā, savukārt draudīgās autostāvvietas sastāvēja no slēgtām zonām ar vāju mākslīgā apgaismojuma līmeni un stabiem, aiz kuriem kāds varēja paslēpties.
Pētnieki fotografēja ielas, priekšpilsētas, laukumus, autostāvvietas un parkus un izveidoja attēlus, kas tika novērtēti kā bīstami vai droši.
Ainai pievieno suņus un cilvēkus
Pēc tam šīs vietas tika nofotografētas vēlreiz, taču tagad vidē ir vai nu vīrietis, vai sieviete.
Vīrietis vai sieviete var parādīties viens pats vai kopā ar vidēja vai maza izmēra suni.
Tika mēģināts saglabāt situāciju pēc iespējas vispārīgāku, lai aktieru cilvēku sejas būtu pikseļotas, lai viņu izteiksmes vai izskats neietekmētu vēlākos spriedumus.
Tāpat mazie un vidējie suņi netika atlasīti no populārām vai viegli atpazīstamām šķirnēm.
Tas nozīmē, ka galīgajā fotogrāfiju komplektā tika prezentētas iepriekš novērtētās pilsētas ainas ar sievieti un vīrieti vienatnē vai ar parasta izskata suni.
Šīs jaunās fotogrāfijas kalpoja par stimulu galvenajam eksperimentam, kurā piedalījās 296 studentes.
Sievietes tika izvēlētas par šī pētījuma dalībniecēm, jo sievietes daudzās pilsētvidēs ziņo par intensīvākām apdraudējuma izjūtām un bailēm par savu drošību.
Katram attēlam sievietēm tika lūgts novērtēt savu emocionālo reakciju uz notikuma vietu, tostarp draudu vai drošības līmeni, ko katra fotogrāfija viņās izraisīja.
Vai suns kaut ko maina?
Kā tas ir raksturīgs šādos pētījumos, tika veikts liels skaits statistisko analīžu, aplūkojot dažādas emocionālo reakciju dimensijas kombinācijās ar ainām, kurās pretstatīts cilvēks viens pats vai persona ar suni.
Šī pētījuma galvenais iznākums ir diezgan viegli aprakstīts.
Kopumā jaunās sievietes šajā pētījumā pozitīvāk novērtēja scenārijus, kuros cilvēki ir kopā ar vidējiem vai maziem suņiem, nekā tad, kad persona tika parādīta vienatnē.
Konkrēti, kad suns bija klāt, pētījuma dalībnieces jutās labāk emocionāli par situāciju, šķietami vairāk to kontrolēja, jutās mierīgāki un, pats galvenais, drošāk.
Suņa klātbūtnes pozitīvā ietekme patiesībā bija lielāka biedējošākās vietās.
Suņa klātbūtnes labvēlīgā ietekme tika konstatēta neatkarīgi no tā, vai fotoattēlā redzamais cilvēks bija vīrietis vai sieviete.
Kā jau varēja gaidīt, vīrieši kopumā tika uzskatīti par bīstamākiem, īpaši negatīvos, nedrošos apstākļos.
Tādējādi ir interesanti atzīmēt, ka drošības sajūtu pieaugums, ko rada suns, bija nedaudz spēcīgāks, ja ainā bija iesaistīts vīrietis aktieris ar suni, salīdzinot ar to, kurā bija sieviete aktrise ar suni.
Vai suņa izmēram ir nozīme?
Arī suņa izmēram ir nozīme.
Dati liecina, ka vīrietis tika uzskatīts par mazāk apdraudētu, ja to pavada vidēja auguma suns, salīdzinot ar to, ka viņš ir viens.
Tomēr, redzot to pašu vīrieti ar vēl mazāku suni, radās vēl pozitīvāka emocionālā reakcija un daudz mazāka draudu sajūta.
Tas izskaidro, kāpēc 1994. gada filmas "Patiesie meli" ainā, kurā tiek mēģināts panākt, lai Arnolda Švarcenegera tēls izskatītosnekaitīgs, režisors liek viņam pastaigāties ar mazu čivavas suni.
Acīmredzot pat liels vīrietis nešķiet draudīgs, ja viņu pavada tik mazs suns.
