Meža īpašnieki sagādājuši pūcēm ligzdas
Latvijas Meža īpašnieku biedrība šogad pabeigusi divu pūču sugu aizsardzības pasākumu īstenošanu savu biedru mežos.
rojekti īstenoti ar Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) atbalstu. Ūpju aizsardzībai fonds piešķīris 10 971 eiro, urālpūcēm 13 343 eiro, abos gadījumos ieguldīts arī biedrības līdzfinansējums.
Izgatavoti un uzstādīti 45 būri urālpūcēm un 37 platformas ūpju ligzdošanai. Pēc biedrībā paustā, meža īpašnieki ik gadu uzstāda simtiem putnu būru savos mežos un pie lauku mājām, taču šis bija pirmais kopīgais projekts konkrētu sugu aizsardzībai.
Būri urālpūcēm izvietoti īpašumos, kas pūču sugu aizsardzības plānā iekļaujas tai prioritārās teritorijās, pārsvarā Dienvidlatgalē, Vidzemē un Ziemeļkurzemē.
Ūpim kā lielākajam pūčveidīgajam putnam Latvijā un Eiropā nepieciešamas plašas ligzdas, turklāt tas ligzdu nebūvē, bet piemērotā substrātā uz zemes izkašņā bedrīti dēšanai – aptuveni 30 līdz 50 centimetru diametrā un sešu līdz 23 centimetru dziļumā. Tomēr šādās vietās putnus apdraud plēsēji, un tie ir sevišķi jutīgi pret traucējumiem.
Biedrības biedru mežos izvietotas ligzdošanas platformas ūpjiem sešu līdz desmit metru augstumā koku zaru žuburos vai žāklēs. Mākslīgās ligzdvietas uzstādītas pērn rudenī un pavasarī apsekotas, lai konstatētu, vai ir apdzīvotības pazīmes. No visiem būriem gan tikai vienā bija divas pūču olas, visdrīzāk – meža pūces.
Projektam piesaistītais pūču eksperts Gaidis Grandāns atzīst to par nozīmīgu ieguldījumu putnu aizsardzībā, jo ligzdvietas var kalpot pat vairāk nekā desmit gadus un pamazām putni tās varēs atrast un izmantot.
Urālpūce ir Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājama suga, kas ligzdo saimnieciskās darbības maz ietekmētos pieaugušos un pāraugušos jauktu koku un skujkoku mežos. Latvijā ir starp 1825 un 5381 ligzdojošu pāri. Urālpūces ligzdo liela izmēra dobumos, pusdobumos un vecās lielo plēsīgo putnu ligzdās.
Ūpju populācijas lielums Latvijā ir aptuveni astoņi līdz 73 ligzdojoši pāri. Smilšakmens atsegumos ligzdojošā populācija ir gandrīz izzudusi. Atbilstoši starptautiski atzītajiem kritērijiem, suga ir kritiski apdraudēta Latvijā, jo populāciju veido mazāk nekā 50 pieaugušu indivīdu. Ūpji lielākā skaitā sastopami Baltijas jūras piekrastē un lielo seklūdens ezeru (Babītes, Kaņiera, Engures ezers) tiešā tuvumā.
