Trīs ieteikumi, lai miķelītes krāšņi ziedētu
Miķelītes ir asteru dzimtas augi, un to īstais nosaukums ir ziemasteres. Šīs puķes ir vērts dārzā iestādīt kaut vai tikai tāpēc, ka tās aug vēlā rudenī, kad citas puķes jau noziedējušas.
1. Patīk bagātīgs mēslojums
Miķelītēm patīk dziļi sastrādāta, irdena, nesablīvējusies augsne ar noslieci uz kaļķainumu. Lai veidotos daudz ziedpumpuru, nepieciešams pietiekams un vienmērīgs mitrums. Rudenī, kad novākti noziedējušie stublāji, spēcini miķelītes ar lapu kompostu vai satrūdējušiem kūtsmēsliem un vismaz divas reizes sezonā dod kompleksā mēslojuma kūri.
2. Regulāri jāpārstāda
Miķelītes bez pārstādīšanas varētu augt ilgi, pat gadus desmit, taču labos apstākļos tās katru gadu spēcīgi sakuplo, un biezi saaugušās vairojas slimības un kaitēkļi. Tāpēc pārsrtādi miķelītes ik pēc trim gadiem. Cerus gan labāk dali un stādi pavasarī.
3. Jāsargā no slimībām
Miltrasa ir viens no iemesliem, kāpēc miķelītes vajadzētu regulāri pārstādīt. Lielā biežņā veidojas šai slimībai apstākļi. Un uzmanies, lai nepārmēslotu miķelītes ar slāpekli saturošu mēslojumu.
Vēsā un mitrā rudenī augiem var uzmesties pelēkā puve. Arī to vieglāk apkarot, ja miķelītes nav pārāk biezi saaugušas. Savukārt no tīklērcēm, kam arī patīk dzīvoties miķelītēs, vari augus pasargāt, ja cerus apsmidzināsi ar pelašķu, sīpolu vai ķiploku uzlējumu.
