Kukaiņi tavās mājās. Kuri veselībai nekaitē, bet no kuriem obligāti jāatbrīvojas?

Latvijā biežāk sastopamie kukaiņi cilvēku mājokļos ir dažādas kodes, prusaki, blaktis un pat tāds ne pārāk bieži pieminēts insekts kā sudrabainā zvīņene.

Latvijas Dabas muzeja vecākais eksperts Uģis Piterāns stāstīja, ka parasti lielāko kaitējumu pārtikai un drēbēm nodara nevis pieauguši kukaiņi, bet gan to kāpuri: "Mūsu rīsus un griķus grauž kāpuri. Tauriņi tikai lido apkārt un meklē jaunas vietas, kur izdēt savas olas un radīt pēcnācējus. Arī kožu gadījumā grauzēji ir šie kāpuri. To, ko mēs redzam, – tādus tīmeklīšus bieži vien starp šīm drēbju čupām, – tad arī to ir radījuši kāpuri. Viņi vienkārši sevi nofiksē vietā tā, lai neizkrīt nejauši."

Telpās parasti iemitinās siltummīļi. Tāpēc, jo siltāka māja, jo ātrāk šie kukaiņi vairojas. Šo mazo un dažkārt tik ļoti nepatīkamo radību attīstības cikls ir diezgan ātrs. Piemēram, no brīža, kad tauriņš ir ielidojis mūsu mājās un tur izdējis olas, līdz nākamajai kukaiņu paaudzei var paiet pat tikai viens mēnesis.

Veselībai nekaitīgie: 

1. Pārtikas svilnis

Visbiežāk cilvēki sūdzoties par tā sauktajām pārtikas kodēm, taču tās patiesībā nemaz nav kodes: "Pareizi viņu būtu saukt par pārtikas svilni. Tā nav kode. Šis tauriņš nav radniecīgs kodēm. Tas ir svilnis. Svilņu dzimtas tauriņš. Pārtikas svilnis iemetas mūsu pārtikas produktos un tur dzīvo. Ja mēs viņam ļaujam iedzīvoties, tad viņš spēj īsā laikā savairoties ļoti daudz," pauda eksperts. Pārtikas sviļņi mūsu mājās var iekļūt ne tikai pa atvērtu logu. Uģis Piterāns stāstīja, ka tos cilvēki bieži vien atnes no pārtikas veikala kopā ar tur iegādātajiem graudaugu produktiem. 

Eksperts piebilst, ka pārtikas produkti, kuros savairojušies pārtikas svilņu kāpuri, būtībā nav kaitīgi veselībai. Ja nav iebildumu pret lieku proteīna avotu uzturā, tad šo pārtiku droši var turpināt lietot. 

2. Augļu mušiņas

Cits mājoklī bieži sastopams knislis ir tā dēvētās augļu mušiņas. Arī tās ir īpaši aktīvas tieši siltā laikā. Ja pārtikas svilnim patika silta un sausa, tad augļu mušiņām silta un pēc iespējas mitrāka vide. Tāpēc tās var iedzīvoties arī puķupodos, komposta atkritumos un virtuves izlietnē.

Pašas par sevi augļu mušiņas pazūd ar pirmajām salnām. Taču tad, kad drozofilas apsēdušas teju visu virtuvi, jāsāk ar to, ka jāiznīcina to vairošanās vietas: "Jau ierūgušie, ieskābušie augļi ir viena lieta, bet arī izlietnes notekkanalizācijas caurules, kur ir pastāvīgs mitrums, tur veidojas organiskas pūstošas vielas, kaut kāds rūgšanas process, un arī tās vietas, protams, un miskastes."

Mušiņu invāzijas gadījumā vēlams regulāri mazgāt traukus. Virtuves virsmas var arī nomazgāt ar spirtu, jo tā spēcīgais aromāts augļu mušiņām ļoti nepatīk.

3. Kodes 

Cits pietiekami kaitinošs un grūti pamanāms kaimiņš mūsu mājās ir kodes, kuru kāpuri grauž pārsvarā dabīgas šķiedras apģērbu, piemēram, vilnas un kokvilnas, retāk arī sintētikas.
Lai no tām izvairītos, skapī saliktās drēbes regulāri jāpārcilā un arī jāmazgā. Skapī arī noteikti jātur spēcīgi smaržojošas ziepes vai aromatizators.

4. Sudrabainā zvīņene

Entomologs arī norādīja , ka cilvēku mājās bieži sastopama ir sudrabainā zvīņene jeb ļoti mazs, slaids kukainis: "Citreiz mēs ieejam tualetē, ieslēdzam gaismu, tad viņi pa šķirbām kaut kur pamūk. Viņi pārtiek no kaut kādiem jūsu veciem ādas gabaliem. Viņi ir ļoti maziņi un pilnīgi nekaitīgi. Nav jāuztraucas. Ar viņiem visi var sadzīvot. Cilvēki raksta un prasa: "Es tādu ieraudzīju, ko man tagad darīt?" Nu neko nedarīt. Viss kārtībā."

Kukaiņi, kas var kaitēt:

Visi iepriekš minētie insekti cilvēkam nav bīstami. Vienīgo kaitējumu tie nodara pārtikas precēm, drēbēm un apaviem. Taču ir arī tādi, kas cilvēkiem kož un kuru klātbūtne var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas.

Alergoloģe Ieva Cīrule raidījumam atklāja, ka pārsvarā cilvēki ar dažādiem knišļiem spēj sadzīvot, taču, retos gadījumos tie tik tiešām var kaitēt veselībai: "Tur, kur ir cilvēks, tur vienmēr ir ļoti daudz – simtiem, tūkstošiem, miljoniem mazu kukainīšu, ko mēs būtībā tikai zem mikroskopa ieraugām. Tie vienai nelielai cilvēku daļai, kas varbūt nemaz nav tik maz, tie ir apmēram 5–8 %, rada alerģiskas reakcijas."

1. Prusaki

Alerģiju spēj izraisīt siltummīlis prusaks, kurš biežāk sastopams tieši daudzdzīvokļu mājās.

"Tieši daudzdzīvokļu namos, kur ir visas tās komunikāciju šahtas, siltums visu cauru gadu ir sastopams. Jo virtuves prusaks ir tāds, kurš savvaļā īsti nedzīvos, viņš pārziemot nevar. Viņam vajag siltumu," papildināja Piterāns.
Alergoloģe norādīja, ka sadzīvot ar šiem ūsaiņiem nedrīkst, jo prusaki var izraisīt alerģiju.

2. Blaktis un blusas

Cilvēkiem kaitīgi var būt arī citi kukaiņi, piemēram, asinssūcēji – blaktis un blusas. To kodums nav indīgs, taču nieze rada diskomfortu un var izsaukt alerģisku reakciju, vērtēja alergoloģe Ieva Cīrule. Viņa skaidroja, ka, piemēram, bērni šo kukaiņu koduma gadījumos sāk kasīties un vairs nevar apstāties, taču nereti kasīšanās notiek ar netīrām rokām, kas noved pie strutošanas un citām problēmām.

3. Putekļu ērcītes

Izplatīts un nepatīkams mājas viesis ir arī putekļu ērcītes, kuras ir tik sīkas, ka ar neapbruņotu aci tās pamanīt nevar. Šie sīkbūtnes parasti vairojas un mīt teju visās mīkstajās mēbelēs.
"Tās mazās, sīkās mājas putekļu ērcītes, kas dzīvo milzīgā daudzumā visos mīkstajos krēslos, dīvānos, matračos – tās pārtiek no mūsu nolobījušās ādas," stāstīja alergoloģe, "tāpēc tur, kur ir cilvēks, tur vienmēr ir ļoti daudz – simtiem, tūkstošiem, miljoniem mazu kukainīšu, ko mēs būtībā tikai zem mikroskopa ieraugām."

Putekļu ērcītēm ļoti nepatīk siltas, sausas telpas un jo īpaši liels karstums. Tāpēc mēbeles, matračus un arī gultasveļu ieteicams tīrīt kārtīgi un regulāri.