Kas jādara, lai kālis izaug liels un kraukšķīgs?
Kālis ir viens no veselīgākajiem sakņaugiem, kas nobriest tikai rudenī. Tas ir ne tikai kraukšķīgs un ar saldenu garšu, bet arī satur C, PP un B grupas vitamīnus. Tiesa, lai saknes būtu izcilas, par kāli jārūpējas no iesēšanas brīža līdz pat ražas novākšanai.
Labākais laiks kāļu sēšanai ir uzreiz pēc Jāņiem, jo ātrāk iesētiem mēdz uzbrukt kaitēkļi – kāpostu mušas un spradži. Ja vasaras sākums ir karsts, agri iesēti kāļi mēdz izziedēt, un tad resnu sakneņu vietā izaug vien nelielas astītes. Veselīgie sakņaugi labi aug smilšmāla augsnē ar neitrālu pH, bet skābā augsnē nīkuļo. Šim saknenim ir piemērota zema dobe ar līdzenu virsmu, sēklas sēj ne dziļāk par 1–2 cm. Lai kāļi izaugtu lieli un tiem būtu skaista, ieapaļa forma, pēc izdīgšanas tie rūpīgi jāizretina, atstājot 7–10 cm starp stādiem.
Ja augšanas laikā kāļiem trūkst mitruma, tie izaug sausi, ar rūgtu piegaršu, un ir cietu, nesakošļājamu šķiedru caurausti, tāpēc vienmēr rūpējies, lai augsne ap kāļiem ir mitra, bet ne pārāk slapja. Kāļi mīl vēsumu, tāpēc karstās vasarās aug lēni, toties rudenī atgūst iekavēto. Nesteidzies ar ražas novākšanu, jo kāļi dobē var stāvēt līdz oktobra vidum vai pat vēl ilgāk, ja laiks nav pārāk ziemīgs un temperatūra nav zemāka par -5 grādiem.
Lai kāļi labi glabātos, tie rūpīgi jānovāc. Pēc izraušanas no augsnes nolauz vai nogriez lapas, atstājot tikai puscentimetru garu kātiņu. Kad kāļi novākti, apejies ar tiem uzmanīgi, lai nesaskrāpētu un neapdauzītu. Kāļi labi glabāsies, ja varēsi tiem nodrošināt mitru vietu, kur gaisa temperatūra ir nulle grādu, jo siltākā vai aukstākā vietā tie sapūs vai savītīs. Ja šādus apstākļus nodrošināt nevari, liec tos koka kastēs, kas pildītas ar mitrām smiltīm, un novieto vēsā pagrabā.
