Kāpēc nekad neēst zaļus vai asniem apaugušus kartupeļus?
Gaismas ietekmē kartupeļi var kļūt zaļi un tajos veidojas alkaloīds solanīns (glikoalkaloīdu inde, kas atrodama nakteņu dzimtas augos). Tie var sākt zaļot, vēl esot uz lauka vai ja ražas novākšana kavējas. Lai gan kartupeļu ēdamajās daļās solanīna daudzums ir ļoti niecīgs, tā apjoms var pieaugt zaļos kartupeļos vai tādos, kam parādās “acis” jeb dīgsti.
Kartupeļu zaļošana ir dabisks process
Kad kartupeļi tiek pakļauti gaismas iedarbībai, tie sāk ražot hlorofilu - zaļo pigmentu, kas piešķir krāsu daudziem augiem un aļģēm. Tā rezultātā kartupeļi no dzelteniem vai gaiši brūniem kļūst zaļi. Šis process var notikt arī tumšo šķirņu kartupeļos, taču tumšās krāsas miza maskē zaļo nokrāsu.
Hlorofils arī ļauj augiem iegūt enerģiju no saules fotosintēzes procesā. Šajā procesā augi spēj ražot ogļhidrātus un skābekli no saules gaismas, ūdens un oglekļa dioksīda. Hlorofils, kas dažiem kartupeļiem piešķir zaļo krāsu, ir pilnīgi nekaitīgs.
Patiesībā tas ir sastopams daudzos augu izcelsmes pārtikas produktos, ko jūs ikdienā lietojat uzturā.
Kad zaļs = inde?
Tomēr kartupeļu zaļā krāsa var liecināt arī par mazāk vēlamu un potenciāli kaitīgu vielu - toksisku augu savienojumu, ko sauc par solanīnu.
Solanīns parasti nelielā daudzumā atrodams kartupeļu mizās un mīkstumā, kā arī lielākā daudzumā kartupeļu auga daļās. Tomēr, ja kartupeļi tiek pakļauti saules gaismai vai ir bojāti, tā rodas vairāk.
Ja ir aizdomas, ka esat saindējies ar solanīnu, tad simptomi, kas par to liecina, ir nelaba dūša, caureja, vemšana, vēdera krampji, galvassāpes un reiboņi. Taču, lai saindētos ar solanīnu, vienā ēdienreizē būtu jāapēd vairāk par puskilogramu sazaļojušu kartupeļu. Ja nevēlaties lietot kartupeļus, laba alternatīva ir saldie kartupeļi jeb batātes, kas nepieder pie nakteņu dzimtas, turklāt satur ļoti daudz beta karotīna.
